Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

­Ureaplazmu 
ne vienmēr ārstē, un tā nav STS

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

“Man atklāja ureaplazmu, taču partnerim tās nav. Ja neesmu vīru krāpusi, no kurienes tā radusies? Vai šī slimība vienmēr jāārstē?”
 Zane Rīgā

Ureaplazmas infekciju jau vairākus gadus neuzskata par seksuāli transmisīvo slimību ierosinātāju. Šis mikroorganisms var būt sievietes maksts normālās mikrofloras sastāvdaļa, un tad tā sūdzības neizraisa un nav jāmēģina iznīdēt. Tā kā antibiotikas vājina imunitāti, tās bez īpašas vajadzības nevajadzētu lietot.

Ja mīļotajam šīs baktērijas neatrod, tas liecina par spēcīgu imunitāti. Kad vīrietim atklāj ureaplazmu, viņš vienmēr ir pārsteigts, jo parasti nekādu sūdzību nav.

Tomēr, vājinoties organisma aizsargspējām, šīs baktērijas var izraisīt pastiprinātus izdalījumus no dzimumorgāniem. Ginekoloģe Margarita Puķīte savā praksē novērojusi – ja ureaplazma ietilpst maksts normālajā mikroflorā, sievietes biežāk sūdzas par sēņu infekcijas izpausmēm, un tad, lai to iznīdētu, vispirms jācenšas atbrīvoties no ureaplazmas.

Tā kā starp maksti un urīnpūsli ir neliels attālums, ureaplazma var viegli iekļūt urīnceļos un izraisīt biežus urīnpūšļa iekaisumus, kas parasti mēdz uzliesmot, sievietei saaukstējoties vai saslimstot ar citu slimību. Šajā gadījumā mikrobus jāmēģina likvidēt.

Arī plānojot grūtniecību, ieteicams lietot antibiotikas, lai iznīdētu ureaplazmu. Uzskata, ka tā var ietekmēt grūtniecības norisi un izraisīt spontāno abortu, kaut gan parasti tam ir citi iemesli. Diemžēl, ja šīs baktērijas ietilpst normālas maksts mikrofloras sastāvā, nav garantijas, ka tās izdosies nogalēt. Ureaplazmu nevar arī iznīcināt, lietojot maksts mikrofloru stabilizējošas svecītes vai lodītes, taču šie līdzekļi mazina diskomforta sajūtu dzimumorgānos.

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+