Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. decembris, 2013
Drukāt


Ko liek galdā igauņi? Ziemassvētku reņģes

renges_77122

Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts nacionālā virtuve nevar lepoties ar milzu izvēli un gardēžu vēsturi. Kaut kas ir aizgūts no Skandināvijas, jūtama vācu un krievu ietekme, kurai cauri spraucas vecā somugru pamatne un dabas dāvanu prasmīga izmantošana.

 

Konsultēja Latvijas igauņu kultūras biedrības valdes locekle Parja Svārpstiņa.

 

Igauņu kulinārās tradīcijas veidojušās gadsimtu gaitā un sakņojas Igaunijas laukos. Būdami zemkopji, ziemeļu kaimiņi uzturā izmantoja to, ko paši savos tīrumos izaudzēja. Pamatu pamats bija mājās cepta rudzumaize, ko cepa saimniece, bet saimnieka pienākums bija to pirms maltītes sagriezt šķēlēs. Darbdienās vārīja miežu putraimu vai miltu putru, ziemā – gaļas zupu, vasarā – piena zupu, ko ēda kopā ar dažādi pagatavotām reņģēm.

Ja man būtu jānosauc kāds viens ēdiens, kas igauņu virtuvei visraksturīgākais, tas noteikti nebūtu ne cūkas cepetis ar skābiem kāpostiem (pārāk vāciski), ne arī ķīselis (pārāk arhaiski), bet tieši ķilavas.

Ziemassvētkos igauņi mielojās (un arī tagad to dara) ar ceptu cūkgaļu, sautētiem skābētiem kāpostiem un kartupeļiem, asinsdesu (verivorst), galertu (sült), kas gatavots, ilgi vārot cūkgaļu ar kauliem (dažkārt pievienotas arī kājas un galva). Tāpat ziemā iecienīts ir skābētu kāpostu un cūkgaļas sautējums (mulgikapsad) un zirņu zupa ar šķiņķi, bet Meteņos – vārītas cūku kājas ar zirņiem vai pupām. Lieldienās mūsu ziemeļu kaimiņi gatavo ēdienus no teļa gaļas, zivīm, pilda olas un cep biezpiena plātsmaizes. Laika pārbaudi ir izturējis igauņu gardums kama – dažādu maltu graudu maisījums, ko iejauc kefīrā un, ja vēlas, uzbārsta cukuru. Vairums ārzemnieku gan to vērtē kā pārāk ekscentrisku desertu.

– Ja man būtu jānosauc kāds viens ēdiens, kas igauņu virtuvei visraksturīgākais, tas noteikti nebūtu ne cūkas cepetis ar skābiem kāpostiem (pārāk vāciski), ne arī ķīselis (pārāk arhaiski), bet tieši ķilavas. Ķilavas ar karstiem vārītiem kartupeļiem un skābu krējumu, biezpienu, sīpoliem un vārītām olām – tas ir ļoti igauniski. Īsti savircota un sāļa sīkā zivtiņa pārējo ēdiena sastāvdaļu maigajai garšai piedod brīnumainu smeķi, – savu pārliecību pauž igauņu rakstnieks un arī gardēdis Karls Martins Sinijervs, uzsverot, ka tieši ķilavas ir mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pamatnācijas ēdiens par excellence.

 

Ziemassvētku reņģes 
(Jouluräimed)


1 kg reņģu,

100 ml ar ūdeni atšķaidīta galda etiķa,

0, 5 l ūdens,

2 tējk. sāls.

Marinādei:

3/4 glāzes ūdens,

1/4 glāzes 30 % etiķa,

2 ēd. k. eļļas,

3 ēd. k. cukura,

2 tējk. sāls,

2 tējk. rīvētas citronu mizas,

1/2 tējk. melno malto piparu,

2 ķiploka daiviņas,

3 sīpoli.

Reņģes iztīra, atstājot tikai fileju. Kārto traukā, pārlej ar sāls, etiķa un ūdens maisījumu un 3 – 4 stundas patur aukstumā. Šķidrumu nolej un filejas kārto stikla burkā, pārlej marinādi un pāris dienas noliek aukstā vietā. Pasniedzot uzgriež sīpolu ripiņas.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+