Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2016
Drukāt

KM: Gaismas pils flīzes sabojājušās dēļ paaugstināta mitruma un sala (12)

Foto: LETAFoto: LETA

Granīta plāksnes Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas atbalsta sienās sabojājušās paaugstināta mitruma un sala rezultātā, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Vizule.

Viņa norādīja, ka kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) saņēmusi atbildīgo amatpersonu skaidrojumu-dienesta ziņojumu ar situācijas izklāstu, kā rezultātā secināts, ka baltie izdalījumi granīta šuvēs veidojas no betona pamatnes izskalotajiem sāļiem ārējās vides ietekmes – paaugstinātas mitruma migrācijas un sala – rezultātā.
“LNB ir liels būvniecības objekts, un šāda mēroga objektos mēdz būt darbi, kas risināmi arī pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Realitātē, izmantojot ēku, diemžēl mēdz atklāties specifisku risinājumu nepieciešamība, kas ir saistīta ar ārējo faktoru ietekmi un ko nebija iespējams prognozēt būvniecības gaitā,” norādīja Vizule.

Viņa skaidroja, ka par flīžu stiprinājuma veida izvēli būvdarbu laikā notika diskusijas, kopīgi nolemjot, ka lielākā daļa stiprināma tradicionāli, tās pielīmējot, un tikai daļa stiprināma uz karkasa ar enkuriem. Praksē tomēr izrādījās, ka mitruma migrācija atsevišķās vietās caur betonu ir lielāka, tādēļ pastiprināti parādās baltie izdalījumi un ilgākā laikā pastāv risks, ka plāksnes var atdalīties.

Pēc Kultūras ministrijas (KM) paustā, ņemot vērā situāciju un vadoties no ilgtspējas un lietderības apsvērumiem, tika pieņemts lēmums salīdzinoši nelielā apšuvuma zonā mainīt plākšņu stiprinājumu LNB atbalsta sienās Valguma ielas pusē. Plāksnes tiek noņemtas un atliktas atpakaļ, izmantojot citu tehnoloģiju, tās montējot uz vieglmetāla enkuriem, ko stiprinās pie betona pamatnes. Šāds risinājums novērsīs turpmāku izsvīdumu rašanos un plākšņu atdalīšanās risku, jo starp betona atbalstsienu un granīta apšuvumu ir gaisa sprauga.

Vienlaikus Vizule norādīja, ka LNB ēkas būvniecības projekta īstenošanai paredzētajā finansējumā jau sākotnēji ieplānoti līdzekļi iespējamiem papilddarbiem un uzlabojumiem, tādēļ papildu finansējums nav nepieciešams. Atbalstsienas apšuvuma plākšņu pārlikšanai ir paredzēti 28,8 tūkstoši eiro.

Otru granīta darbu daļu, kas izmaksā 17,2 tūkstošus eiro, veido ieseguma plākšņu maiņa LNB priekšlaukuma gājēju ceļa posmā. Plāksnes tiek mainītas, jo tās ir bojātas pastiprinātas slodzes rezultātā Latvijas prezidentūras ES padomē laikā notikušo pasākumu laikā, kad LNB priekšlaukums tika pakļauts pastiprinātai automašīnu un autobusu kustībai, lai nodrošinātu apmeklētāju plūsmu.

Jau ziņots, ka intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) sacīja, ka granīta plākšņu nomaiņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atbalsta sienās tiks veikta par valsts līdzekļiem, tomēr netiek izslēgts, ka vēlāk kādam būs jākompensē šīs kļūdas labošanai izlietotā valsts nauda.

Melbārde uzsvēra, ka ir lūgusi informāciju, kāpēc šī kļūda notikusi. Atkarībā no šīs informācijas tikšot spriests, vai var kādam lūgt kompensēt kļūdas labošanai izlietotos valsts līdzekļus.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. abas blakus atrodas bet kamdēļ Rīga Plaza neviena flīze nesprēgā un nelūzt ? vnk Demakova&co razveļi tautu kā b/dārzā. vajag projekta valdei turpmāk par tādām mega būvēm ieviest mantisko atbildību jo vnk man zajebala ar nodokļiem segt šos neizdarības murgus

  2. Domat vajag , bauri , kur kaisit naudu . Man kurzemniekam nafig ta pils ir vajadziga . Rigas idioti !

    • Turi muti kolhozniek , aizej savam Liepājas papīrgrozam nolupušos nodauzītos pakšus un liķās trubas pie zāles ieejas pielabo.

  3. Pilnīgi nelabi paliek no savas valsts.
    Vai tiešām kāds vēl ies uz vēlēšanām ?

  4. Piekrītu ha! komentāram .Vai šādā valstī grib atgriezties no Latvijas uz ārvalstīm izbraukušie latvieši ,Latvijā neviens neparko neatbild un visur valda nesodāmība!

  5. Cik tad gadus garantijas šai būvei ir iedevuši celtnieki? Droši vien 2, tik pat cik kurpēm…. Tos stulbeņus, kuri ir parakstījuši būvniecības līgumu ekskluzīvai būvei, ar kalpošanas laiku, domājams, ap 300 gadu un nav pieprasījuši atbilstošu garantijas laiku vismaz 20 -30 gadus, ir jātiesā par kaitniecību, tāpat kā tos, kuri uzņēmās būvniecību, nedodot pasaules praksei atbilstošas garantijas šādu būvju būvniecībai, bet neaizmirstot pieprasīt visaugstāko samaksu, par visaugstākās kvalitātes darbu, kas atbilst visaugstākās kvalitātes būvju izmaksām pasaules praksē. Tas tā reāli, ko šodien var viņiem inkriminēt. Ja netiek tiesāti celtnieki, kuri ir noslēguši, šo līgumu ar acīmredzamu viltu, tad nākotnē mēs nebūsim pasargāti no ļaunprātībām dažādu līgumu slēgšanā. Ja nesaproti, tad neparaksti, labāk samaksā tam, kurš saprot un uzņemas likt savu parakstu zem dokumenta kopā ar pilnu atbildību par parakstīto. Savādāk valsti turpinās izlaupīt nekompetentu neliešu bari.

  6. Cik tad gadus būvētāji deva garantiju? Droši vien 2 gadus, t.i. tik pat cik kurpēm…. Tos stulbeņus, kuri ir parakstījuši būvniecības līgumu ekskluzīvas būves būvniecībai, kurai ir noteikts kalpošanas laiks, domājams garāks par 300 gadiem (jo savādāk tā būtu jāuzskata par parastu hruščovku) un nav pieprasījuši atbilstošu būves kalpošanas garantijas laiku, vismaz 20 -30 gadus ir jātiesā par kaitniecību. Tas tā reāli, ko šodien var viņiem inkriminēt. Kamēr šitie debīlie parazīti netiks sēdināti par kaitniecību, tikmēr viņi turpinās pieņemt lēmumus, kuros nav kompetenti. Ja nesaproti, neparaksti, samaksā labāk tam, kurš saprot, ko paraksta un vienlaicīgi uzņemas atbildību, pilnu atbildību par to, ko paraksta.

    • Nesošajām konstrukcijām ir 50 gadu garantija. Apdares darbiem (apmetumā nebūs plaisu, flīzes neplaisās, neparādīsies kaut kādi balti izsāļojumi no betona konstrukcijām un mitruma traipi fasādēs, krāsa nelobīsies, tapetes neatlīmēsies jeb 2 vārdos – VIZUĀLAJIEM DEFEKTIEM) ir 2 gadu garantija.

  7. kultūras ministrijas darboņi ir līdzvainīga!! katram vainīgajam ir uzvārds Atbildēt

    “Viņa skaidroja, ka par flīžu stiprinājuma veida izvēli būvdarbu laikā notika diskusijas, kopīgi nolemjot, ka lielākā daļa stiprināma tradicionāli, tās pielīmējot, un tikai daļa stiprināma uz karkasa ar enkuriem. ”
    Uzvārdus studijā! Ja ministre (vai cits ministrijas darbonis) piedalījās kopīgajā lemšanā, tad lai par savu stulbo lēmumu maksā no savas un nevis nodokļu maksātāju naudas!

  8. Laikam sals un mitrums ir pirmā dzirdēšana arhitektiem – senos laikos par tām muļķībām cirta galvas vai labākajā gadījumā – samaksāt skādi. Tikai – muļķu zemē Latvijā- nekā iztiks ar prēmijām un kādu ordeni…
    jau apnicis klausīties – mēs nezinājām, nesapratām, pirmā dzirdēšana par 20 % u.t.t. …

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+