Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. jūlijs, 2012
Drukāt

ZZS apsver iespēju rosināt referendumu par referendumiem

Foto-LETAFoto-LETA

Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās valdības koalīcijas atbalstītos grozījumus par referendumu rosināšanas kārtībā, kas ierobežo vēlētāju iespējas iniciēt tautas nobalsošanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu rosināt rīkot referendumu par referendumiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, prezidenta lēmums atdot otrreizējai izskatīšanai likuma grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izvērties kā Trojas zirgs jeb viltus dāvana tautai. “Tā rezultātā likumprojekts kļuvis vēl neizdevīgāks tautai,” sacīja ZZS pārstāve.

Viņa uzskata, ka koalīcijas partijas nav ņēmušas vērā prezidenta iebildes, ka nedrīkt būt nesamērīgas prasības tautas iniciatīvas ierobežošanai. “Mūsuprāt, jau 3.lasījumā pieņemtais likumprojekts bija nesamērīgs un palielinātu naudas varas ietekmi politikā. Sanācis tā, ka patlaban šie noteikumi kļuvuši vēl stingrāki un naudas varai būs vēl lielāka nozīme,” uzsver Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa pauda viedokli, ka prezidenta vēstule, nosūtot likumprojektu atkārtotai izskatīšanai, bijusi neitralitātes paraugs. “Šī vēstule ir interesanta ar to, ka, savus priekšlikumus pamatojot, to citē gan opozīcijas deputāti, gan koalīcijas deputāti,” sacīja politiķe.

Kā uzskata ZZS, ja būs jāmaksā par visu nepieciešamo parakstu apliecināšanu tautas nobalsošanas rosināšanai, vēlētāju aktivitāte krasi mazināsies. Tādēļ opozīcijas frakcija gaida, ka prezidents atkārtoti neizsludinās likuma grozījumus un nāks ar saviem priekšlikumiem, kā risināt šo situāciju.

Ja prezidents neņems vērā ZZS argumentus, poltiskā organizācija mēģinās uzrunāt tautu un varētu rosināt referendumu par likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumiem. Kā uzsver Reizniece-Ozola, tautai būtu svarīgi mobilizēties, lai tad, kad rastos vajadzība, būtu iespējams paust savu viedokli.

Pēc deputātes teiktā, koalīcijas iniciatīva varētu būt saistīta ar vēlmi ierobežot tautas iespējas paust savu gribu par eiro ieviešanu Latvijā. “Ir bažas, ka viens no iemesliem, kādēļ koalīcijas partneri kā sacīkšu zirgi ar klapītēm uz acīm mēģina tuvoties savam uzvaras gājienam, ir apgrūtināt iespēju rīkot referendumu par eiro [ieviešanu],” sacīja Reizniece-Ozola, norādot, ka sabiedrības viedoklis par eiro ieviešanu ir ļoti zems – saskaņā ar sabiedrības domas aptaujām vienotās valūtas ieviešanu Latvijā atbalsta 15% vēlētāju.

Tāpat tautas gribas izpausme referendumā varētu būt svarīga par valsts kapitālsabiedrību iespējamo privatizēšanu, norādīja deputāte.

Kā ziņots, ZZS valde vakar nolēma lūgt tikšanos ar Valsts prezidentu, lai paustu neapmierinātību ar valdošās koalīcijas atbalstītajiem “nedemokrātiskajiem rosinājumiem” pilnveidot referendumu ierosināšanas procedūru. ZZS vēlas arī skaidrot prezidentam frakcijas deputātu virzītos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 000 balsstiesīgo parakstu. ZZS norāda, ka joprojām tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ – arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments. ZZS priekšlikums ir palielināt pirmās parakstu vākšanas kārtas slieksni no 10 000 uz 30 000.

ZZS pauž nožēlu, ka šādus grozījumus ir atbalstījuši politiķi, kas savulaik visaktīvāk iestājās par pilsoņu līdzdalības iespējām, naudas lomas mazināšanu politikā un citām demokrātiju stiprinošām un pilnveidojošām vērtībām. Tieši 2011.gadā izveidotā “tiesiskuma koalīcija” apņēmās stiprināt tiešo demokrātiju.

ZZS uzskata, ka ir jābūt reāli savācamam tautas nobalsošanas pirmās kārtas balsstiesīgo parakstu skaitam. “Mūsu mērķis ir izveidot saprotamu un izpildāmu kārtību, kas neierobežotu tautas iespējas paust savu gribu, vienlaikus veidojot atvērtu un demokrātisku sabiedrību, ko raksturo vairākuma spēja ieklausīties mazākuma viedoklī,” norāda Jurševska.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.

Saeimas Juridiskā komisija 19.jūlijā atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+