Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

1–2–3 mana nedēļas izvēle


Foto - LETAFoto - LETA

JĀNIS STREIČS, 
režisors:
1. Baltasars Rusovs, “Livonijas kronika” (2011. gada izdevums). Tallinas luterāņu mācītāja hronika ir pirmais plašākais darbs pēc Indriķa un Atskaņu hronikas, kas vēsta par Baltijas zemju 
pirmiedzīvotājiem.

Grāmata atklāj jaunus faktus par to, cik bagāta bijusi šī zeme Baltijas krastos, ar ko tā pievilkusi ienācējus, cik daudz asiņu lijis un kā uzvedušies iekarotāji. Bezgala interesanti!

 

2. Veras Kacenas dokumentālais vēstījums “Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti” (2012). Nežēlīgi atmaskojošs materiāls par mūsu karavīriem, kas nonāca sarkanajā armijā. Patiesībā tas ir joprojām nezināms, slēpts posms, par kuru toreiz, pirms 40 gadiem, kad tapa šie raksti, runāt nedrīkstēja.

3. Alfreda Bērziņa “Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni”. Trimdas izdevums. Autors bija Kārļa Ulmaņa tuvākais palīgs, sabiedrisko lietu ministrs diktatūras gados. Pretrunīgi vērtēta personība, kuru ļoti cienu kā patriotu, godavīru, izcilu diplomātu, politiķi ar rakstnieka dotībām, kas atspoguļojās viņa citās grāmatās. Īpaši iesaku A. Bērziņa “Labos gadus”, kas ir mūsu valsts tapšanas vēsture.

 

Evita Sniedze, 
dramaturģe, Valmieras teātra direktore:
Sniedze_letaKrone_8

1. Filma “Anna Kareņina”. Neraugoties uz krievu kritiķu piesardzīgajām un kritiskajām piezīmēm, filma ir absolūta māksla, kas raisa lielu pārdzīvojumu.

 

2. Izrāde “Raudupiete” Valmieras teātrī. Režisora Elmāra Seņkova trešais Rūdolfa Blaumaņa iestudējums piecu mēnešu laikā ar to pašu radošo komandu. Šis ir viens no Blaumaņa noslēpumainākajiem darbiem, kurā saduras kaislība un noziegums. Ļoti gribu redzēt, kāds būs iznākums šajā Seņkova cīņā ar Blaumani, kurš, būdams ģeniāls rakstnieks, ļauj interpretēt, bet neļauj izmainīt savu pamatu. Raudupietes lomā ļoti spēcīgā aktrise Elīna Vāne.

 

3. Bendžamina Britena bērnu opera “Spēlēsim operu “Mazais skursteņslauķis”” Latvijas Nacionālajā operā. Brīnišķīgi, ka tiek domāts par bērniem, kuriem “jāieēdina” opera kā žanrs, kas jāsaprot un jāiemīl. Atceros iepriekšējo šīs operas iestudējumu no savas bērnības kā lielu pārdzīvojumu – novēlu to piedzīvot arī šodienas bērniem.

 

Artis Sīmanis, 
mūziķis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors:

Simanis_letaCiika_81. VIII Starptautiskais Saksofonmūzikas festivāls “Saxaphonia”. Sevišķi ieteiktu apmeklēt festivāla  koncertu “Rīgas Saksofonu kvartets un Valdis Muktupāvels” Spīķeru koncertzālē 13. februārī – savdabīga un Rīgā vēl nedzirdēta saksofonu skanējuma kolāža ar kokli, dūdām un balsīm.

 

2.  Elīnas Garančas disks “Romantique”, ko 2012. gadā izdeva “Deutsche Grammophon”. Pat ja neesat opermūzikas mīļotājs, esmu pārliecināts, ka Elīnas burvīgā balss pilnīgi paņems savā varā.

3. Dr. art. Arnolda Klotiņa grāmata “Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940. – 1945”. Izcils un aizraujoši lasāms Latvijas mūzikas dzīves atspoguļojums staļiniskās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Arnolds Klotiņš par šo darbu saņems īpašo balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+