Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Saeimā joprojām strīdas, kā likt zemi izmantot lauksaimniecībā (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Kopš 1. maija ikviens ES pilsonis var iegādāties lauksaimniecības zemi bez jelkādiem ierobežojumiem. Un turēt to neapstrādātu. Jo deputāti Saeimā nav beiguši par tiem strīdēties.

Vakar, kopš marta sākuma jau piekto reizi pēc kārtas otrajam lasījumam sijājot priekšlikumus likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izcēlās kārtējie strīdiņi par to, cik stingriem vajadzētu būt lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus ierobežojumiem.

Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzskata, ka likuma grozījumos jāiekļauj aizliegums iegādāties zemi tādam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonim, kuram šīs dalībvalsts tiešo maksājumu apjoms vienam hektāram nepārsniedz Latvijai piešķirto tiešo maksājumu apjomu vienam hektāram.

Pret šo priekšlikumu Saeimas komisijas sēdē asi iebilda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). “Pieņemot šādu zemes iegādes ierobežojumu, mēs pārkāpsim visas līdzšinējās ar Eiropas Savienību noslēgtās vienošanās. Un iznākumā mūs gaida Eiropas tiesvedība un zaudējumi,” deputātus brīdināja ministrs.

Vai baidīties 
no ES tiesas?


Jānis Dombrava domā, ka Latvijai nebūtu jābaidās no tiesvedības, aizstāvot savas nacionālās intereses. “Pārkāpumu procedūras ierosināšana vēl nenozīmē, ka mēs noteikti zaudēsim Eiropas tiesā. Ja tiesa izlemtu, ka ar šiem grozījumiem kaut ko esam pārkāpuši, tad varēsim grozīt likumu vēlreiz,” sacīja deputāts.

Jānis Dūklavs, atgādināja deputātiem, ka Zemkopības ministrija vēl uz trim gadiem, līdz 2014. gada 30. aprīlim panāca zemes darījumu ierobežojumus, turklāt stingrākus, nekā iestājoties Eiropas Savienībā. “Toreiz vienojāmies, ka šis pagarinājums būs pēdējais. Ja tagad pārkāpsim šo vienošanos, mums vairs neuzticēsies.”

Zemkopības ministra pusē nostājās arī deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) un Edvards Smiltēns (“Vienotība”). “Ja apzināti pārkāpsim starptautiskos līgumus, tad nevaram prasīt, lai tos pildītu citi,” bažījās Edvards Smiltēns. “Eiropas Komisija, ar kuru likums būs jāsaskaņo, šādus grozījumus noraidīs,” piebilda Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas deputātiem balsojot, Jāņa Dombravas priekšlikums tika noraidīts.

Sev atpūtai varēs 
nopirkt 10 ha


Toties piektajā likumprojekta apspriešanas reizē deputātiem izdevās vienoties par dažiem citiem priekšlikumiem. Piemēram, likumā paredzētās prasības (lauksaimnieciskā izglītība vai darba pieredze, apņemšanās trīs gadus izmantot nopirkto zemi lauksaimniecībā) neskartu tās fiziskās personas, kuras iegādājušās līdz 10 hektāriem zemes. Savukārt juridiskās personas varētu bez ierobežojumiem nopirkt zemi līdz 5 hektāru platībā. Tāpat deputāti vienojās, ka otrajam lasījumam virzīs likumprojektā iekļauto sadaļu par Latvijas zemes fonda izveidošanu, kas sākotnēji bija paredzēts Zemes pārvaldības likumprojektā.

Ministrs gan šaubās, vai būtu lietderīgi noteikt vienai fiziskai vai juridiskai personai piederošās zemes maksimāli pieļaujamo platību līdz 500 hektāriem, kā to grib Latvijas Zemnieku federācijā. Komisijas deputāti, apspriežot likuma grozījumus pirmajā lasījumā, it kā jau bija vienojušies par četrreiz lielāku pieļaujamo platību.

Šogad ierobežojumi 
vēl nedarbosies


Jānis Dombrava “LA” saka, ka likuma grozījumu apspriešanu nevajadzīgi stiepj garumā. Viņaprāt, ar šādu ātrumu likumprojektu varbūt arī izdosies pieņemt trešajā lasījumā līdz Saeimas vasaras brīvdienām. Taču aizkavēsies ar likumu saistīto Ministru kabineta noteikumu sagatavošana. Iznākumā līdz gada beigām tirgus darījumi un spekulācijas nekā netiks ierobežotas. Iemesli, kuru dēļ arī turpmāk nepieciešami tirgus ierobežojumi, joprojām ir spēkā,” saka Jānis Dombrava.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Pie pastāvošās lauksaimniekošanas zeme neizbēgami tiek noplicināta tik tālu, ka vairumam Latvijas lauksaimnieku zemkopība kļūs neizdevīga. Neatliks nekas cits, kā apmežot zemi. Politiķi var visādi izrunāties, bet no runām zeme nekļūst auglīga. Pēc gadiem divdesmit Latvijā aramzeme būs samazinājusies vismaz uz pusi. Desmitiem kilometru nebūs neviena cilvēka.

  2. Vislētāk produkciju spēj saražot mazā zemnieku saimniecība, kas neizmanto algoto darbaspēku. Tai nav darba spēka izmaksu. Vai to neviens nespēj saprast? Arī kvalitāte ir visaugstākā, ja ražo savai iztikai, bet pārdod pārpalikumu. Tikai ar tādu augstas kvalitātes un lētu lauku produkciju var iekarot jebkurus Eiropas tirgus. Arī cilvēku atražošanai ir nepieciešamas mazās saimniecības.

  3. Vislabākais Latvijai būtu atcelt visus sakarus ar ES un pievienoties Baltkrievijai, kļūst par Federāciju un dzīvot laimīgi vienā kolhozā.

  4. Latvija japārvērš par ziedošu rapšu lauku, un visiem jāsāstrādā. Valstij šitas jautājums jasakārto un kas nestrādās, to sūtīs uz maidanu sadedzināšanai. Tā mēs tiksim pie pārpilnības, jo visiem jau airbaltiki un Metalurgi nepietiks.

  5. Savukārt savstarpējās vienošanās un regulas vides jomā var pārkāpt…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+