Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. janvāris, 2014
Drukāt

10 jautājumi, uz kuriem nav bijis viegli atbildēt (1)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

1. Vai cilvēks izjūt sāpes, kad viņam nocērt galvu?

Jā, izjūt gan. 1983. gadā speciālā medicīniskajā pētījumā (detalizēts apraksts nav pieejams) secināts, ka neatkarīgi no tā, cik ātri izpilda eksekūciju, zaudējot galvu, dažas sekundes cilvēkam ļoti sāp. Tas attiecināms arī uz giljotīnu, ko uzskata par “vishumānāko” galvas nogriešanas līdzekli.

2. Kāpēc ananāsi ir tik dzelkšņaini?
Šķiet, ananāsu ārējā daļa ir kliedzošā pretrunā ar šā augļa esības mērķi, proti – kā gan dzīvnieki spēj piekļūt iekšpusē esošajam mīkstumam? Atbilde, iespējams, varētu būt arī ļoti vienkārša – veikalos nopērkamie ananasi vienkārši ir negatavi, bet dzīvnieki šo augli ēd tikai tad, kad tas ir pilnībā nogatavojies. Tostarp dzelkšņaina ārējā puse ir daudzu augu augļiem, lai tādējādi tos pasargātu līdz nogatavošanās brīdim.

3. Kādi ir kurmja alas izmēri?
Kurmis pārtiek no sliekām un citām radībām, kas nokļūst viņa pazemes valstībā. Kurmja alas izmērs atkarīgs no tā, cik bagāta ar būtnēm ir attiecīgā augsne. Tāpēc ir skaidrs, ka tā kurmja, kurš mīt zem leknas pļavas, ala būs ievērojami mazāka nekā tam, kurš apmeties skābā augsnē. Bet vispār pieaudzis kurmis var izrakt alu, kuras laukums būs vismaz 7000 kvadrātmetru, izbūvējot daudzlīmeņu tuneļu tīklu, kas var sasniegt pat sešus līmeņus. Kurmis alu rok dziļi, veidojot atsevišķas pārejas un “noliktavas”, kurās uzglabā savu guvumu.

4. Vai cilvēka dibens, kas ietērpts melnās biksēs vai svārkos, tādēļ izskatās mazāks?
Izrādās – jā, tieši tā! Cilvēka acs labāk uztver gaišās krāsas, tāpēc ķermeņa daļu aprises tumšā apģērbā šķiet mazākas. Taču ir kāda problēma – šis efekts darbojas tikai tad, kad jūs uz cilvēku skatāties no aizmugures. Ja jūs viņu aplūkojat no sāniem, dibens iegūst savus patiesos izmērus.

5. Kāpēc nātre dzeļ tik sāpīgi?
Noskaidrots, ka šis augs izdala trīs ķīmisku vielu maisījumu, kad tā lapu jutīgie matiņi, nonākot saskarsmē ar cilvēka ādu, iet bojā. Nekas vairāk nav zināms. Vienīgi vēl tas, ka pret dedzinošo sajūtu labi palīdz skābenes lapas pielikšana cietušajai vietai.

6. Cik daudz mikroorganismu mīt cilvēkā vai uz viņa ķermeņa?
Kopumā vismaz 200, no tiem 80 – mutē. Cilvēka organisms ir īstena mikrobu ražotne. Ik dienu mūsu organisms izdala no 100 miljardiem līdz 100 triljoniem baktēriju. Katru cilvēka zarnu trakta kvadrātcentimetru klāj desmit miljardi mikrobu, uz ādas tādā pašā platībā to ir aptuveni desmit miljoni. Visvairāk mikrobu atrodas uz zobiem, rīklē un barības pārstrādes traktā. Vēl uz cilvēka ādas atrodas dažādi parazīti, piemēram, folikulārā ērce, kas organismam nenodara kaitējumu, jo pārtiek tikai no ādas atmirušajām šūnām. Savukārt citus parazītus nevar nodēvēt par gluži nekaitīgiem. Piemēram, amēba Naegleria fowlery iekļūst cilvēka smadzenēs un vairojas tur tik ilgi, kamēr vien cilvēks dzīvo.

7. Kāpēc uz pusēm pārgriezta ābola virsma, kas aplaistīta ar citronu sulu, nesatumsnē?
Šeit runa ir par ābola šūnu struktūru. Kad nazis pārgriež mizu, notiek ābola šūnu sagraušana un gaiss oksidē šā augļa fermentus. Tas, ka ābola virsma ieņem nepievilcīgu brūnganu nokrāsu, ir centieni palīdzēt šūnu sadzīšanas procesam un vienlaikus arī padarīt ābolu nepievilcīgu dzīvniekiem, kuri vēlētos to apēst. Bet citronskābe??? (vai citrona sula un citronskābe ir viens un tas pats?) ievērojami palēnina ābola nogriezuma krāsas izmaiņas.

8. Cik resnam cilvēkam jākļūst, lai viņš būtu ložu necaurlaidīgs?
Ārprātīgi, neiedomājami resnam! Izplatītākā deviņu milimetru kalibra lode līdz brīdim, kamēr tā apstājas, spēj caursist 60 centimetrus cilvēka miesas. Turklāt arī tajā gadījumā, ja lode iestrēgtu tauku noslāņojumos, tās trieciens vienalga radītu nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un cilvēks ietu bojā no asinsvadu trombozes.

9. Kuri dzīvnieki ēd lapsenes?
Lapsenes ēd putni, skunksi, lāči, zebiekstes, žurkas un peles. Kopumā 133 putnu sugas ēd lapsenes un bites, spējot izvairīties no šo kukaiņu dzēlieniem, spēji saspiežot tos pret koka stumbru vai zariem. Āpši izrok lapseņu midzeņus un apēd to saturu, pilnībā neraizējoties par to apdzīvotāju netīksmi un pretošanos. Lapsenes barībā izmanto arī sienāži, vardes, tauriņi un vaboles. Zinātāji pauž, ka dažu sugu lapseņu kāpuri, apcepināti eļļā, ļoti garšo arī cilvēkiem…

10. Kurš izgudroja riteni?
Pati daba. Mikroorganismi kustībai izmanto apaļus diskus. Piemēram, baktērijas pārvietojas, izmantojot savdabīgus riteņus – tās pārvietojas, pieķeroties “ritentiņam” šūnu membrānā, un šis ritenis griežas milzīgā ātrumā – līdz 100 apgriezieniem sekundē, vienlaikus izstrādājot elektrību, kas uzlādē pie šūnas membrānas piestiprinātos proteīnus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jut kad cert galvu bet pectam nejut jo vins ir miris

Draugiem Facebook Twitter Google+