Mobilā versija
+3.0°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
10. septembris, 2013
Drukāt

10 situācijas, kad latvieši jau šobrīd izvēlas eiro

LETALETA

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau šodien, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kur jau šodien Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību atzinīgi novērtē eiro ieguvumus vai kas līdz ar eiro ieviešanu iedzīvotājiem dos jaunas iespējas, vai ļaus uz savu finanšu situāciju paskatīties no neierasta skatu punkta, portālu “LA.” informēja Adriāna Kauliņa, “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore.

Zemākas procentu likmes mudina mājsaimniecības ņemt kredītus eiro valūtā, uzkrājumus eiro valūtā veido tie, kas tic eiro stabilitātei, eiro izmantošana norēķinos iet roku rokā ar Interneta dotajām iespējām iedzīvotājiem iepirkties ne tikai pašmāju veikalos. Eiro ieviešana Latvijā paplašinās eiro ieguvumu klāstu mājsaimniecību budžetam, samazinot izdevumus par valūtas maiņu, naudas pārskaitījumiem un karšu norēķiniem. Vienlaikus naudas maiņa valstī būs nozīmīgs notikums visu mājsaimniecību finanšu dzīvē, kas prasīs veidot jaunu naudas vērtības apzināšanos un koriģēt iesakņojušos ieradumus.  

“Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija – viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām – Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un kaut arī vairāk kā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgu,” uzsvēra Kauliņa.

10 situācijas, kad latviešiem patīk eiro
 

 

1. Kad jāņem kredīts un kad jāpērk mājoklis
Saskaņā ar Latvijas Bankas apkopoto statistiku, šī gada jūlijā 86% no mājsaimniecībām izsniegtajiem banku kredītiem – gan kredītiem mājoklim, gan patēriņam bija izsniegti eiro valūtā. Izvēli par labu kredītam eiro nosaka starpbanku procentu likmes, kas kredītiem eiro praktiski vienmēr ir bijušas zemākas nekā kredītiem latos. Tā kā lielākā daļa īpašumu tiek pirkti ar kredīta palīdzību un 92% no visiem mājsaimniecību kredītiem mājokļu iegādei tiek ņemti eiro valūtā, arī pats mājokļa iegādes darījums parasti notiek eiro valūtā.

2. Kad tiek veidoti uzkrājumi
2013.gada jūlijā 42,6% mājsaimniecību noguldījumu bija eiro valūtā. Uzkrājumi eiro valūtā visbiežāk tiek veidoti ar nolūku „nelikt visas olas vienā groziņā”. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi par to domāja 2009.gada beigās, parādoties šaubām par lata kā valūtas stabilitāti – tad eiro noguldījumu īpatsvars sasniedza pat 56%.

3. Kad, veicot naudas pārskaitījumu uz citu eirozonas valsti, bankas komisijas maksa būs tikpat liela kā par vietējo pārskaitījumu
Kamēr Latvijas uzņēmumi par pirktajām un pārdotajām precēm norēķinās galvenokārt ar eiro, iedzīvotājiem vajadzību veikt pārskaitījumus eiro valūtā pagaidām ir mazāk. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ieskats iedzīvotāju ieradumos liecina, ka mazāk par pusi aptaujāto iedzīvotāju iepērkas ārzemju interneta veikalos, kur par precēm jānorēķinās eiro un mazāk kā trešā daļa iedzīvotāju veic pārskaitījumus eiro valūtā uz ārzemēm. Šobrīd naudas pārskaitījumi eiro valūtā uz ārzemēm iedzīvotājiem izmaksā vidēji 20 reizes dārgāk nekā vietējie naudas pārskaitījumi. Latvijai iestājoties eiro zonā visi šobrīd latos veiktie vietējie maksājumi kļūs par vietējiem maksājumiem eiro un starpvalstu maksājumi eiro no Latvijas maksās tikpat, cik iekšzemes eiro maksājumi.

4. Kad ceļojot ne tikai uz Eiropas, bet arī citām pasaules valstīm vairs nebūs jāmaina valūta
Līdz ar eiro ieviešanu dzīve ceļotājiem kļūs vienkāršāka – dodoties uz eirozonas valstīm valūtas mainīšana vairs nebūs jāiekļauj ceļojuma sagatavošanas darbu sarakstā. Turklāt, atšķirībā no latiem, kurus apmaiņai pieņem tikai tuvākajās kaimiņvalstīs, ar eiro kabatā var doties uz jebkuru pasaules valsti, jo eiro ir starptautiska valūta, kuru samainīt varēs jebkur. Ieguvēji no vienotas valūtas būs arī tie iedzīvotāji, kas saņem eirozonā strādājošo radu finansiālo atbalstu – saņemtie eiro vairs nebūs jāmaina uz latiem. Saskaņā ar Institūta aprēķiniem, šādā ceļā ik mēnesi 300 EUR pārvēršot latos, pēdējā gada laikā ģimene uz valūtas maiņu būs iztērējusi ap 30 latiem.  

5. Kad ar savu ikdienas bankas karti varēs norēķināties par pirkumu jebkurā eirozonas valstī bez valūtas konvertācijas izmaksām
Šodien ar latu norēķinu karti iepērkoties ārzemēs pirkuma patiesā summa pircējam nav skaidra līdz brīdim, kamēr apskatīts bankas izraksts – pirkuma summa tiek konvertēta latos pēc grūti noskaidrojama kursa, turklāt par norēķināšanos valūtā, kas atšķiras no norēķinu kartes valūtas, tiek piemēroti banku uzcenojumi vai komisijas. Tā kā no jaunā gada ikdienā lietojamās latu banku kartes tiks piesaistītas eiro valūtai, pirkumiem eirozonas valstīs tās būs lietojamas uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijā. Jāpiedomā būs vien pie skaidras naudas izņemšanas bankomātos ārzemēs – par to joprojām tiks iekasēta komisijas maksa.

6. Kad ar skaisto Mildu varēs maksāt Vācijas, Francijas vai Spānijas veikalos, bet no norēķinos saņemtajām citzemju monētām varēs veidot savu eiro monētu kolekciju
Latvijas Bankas izdotie īpašā dizaina vienlatnieki – stārķis, sniegavīrs, Sprīdītis, baravika un citi ir guvuši lielu piekrišanu latviešu ģimenēs – 80% ģimeņu kāds piederīgais veido lielākas vai mazākas šo monētu kolekcijas. Latvijas Banka saglabās īpašā dizaina monētu kalšanas tradīciju, turklāt  pievienošanās eiro valūtai apgrozības monētu kolekcionēšanai paver jaunas iespējas –  iegūt savā īpašumā, teiksim, 18 viena eiro monētas ar katrai eirozonas valstij raksturīgo monētas reversu, kolekcijas goda vietā liekot monētu ar latviešu tautumeitas portretu.

7. Kad līdz ar eiro ieviešanu varēsim daudz precīzāk salīdzināt dzīves dārdzību Latvijā un citās eirozonas valstīs
Kā zināms, latvietim patīk salīdzināt – gan cenas pārtikai, apģērbiem un degvielai, gan maksājamos tarifus, gan saņemamās algas. Līdz ar eiro ieviešanu būs vienkāršāk vienotā valūtā salīdzināt un saprast piedāvājuma izdevīgumu gan iepērkoties veikalos ārzemēs un Latvijā, gan Internetveikalos, kas piedāvā norēķināšanos eiro valūtā. Šāds aspekts liekas tīkams divām trešdaļām iedzīvotāju.

8. Kad pēc pārejas uz eiro saņemtās algas summa izskatīsies lielāka nekā līdz šim
Ar nākošo gadu algas dienā latvietis savā makā atradīs neierasti daudz naudas. Janvārī vidējo algu 503 Ls pelnošais latvietis algas dienā ierasto 351.03 latu vietā saņems 504.92 eiro, kas būs ne tikai izmaksājamās algas 1.1% pieaugums par plānoto nodokļa izmaiņu tiesu, bet arī nopelnītās summas izteiksme eiro. Diemžēl latvietim jāatceras, ka tā ir eiro ilūzija un nevis realitāte, un jāpiedomā pie tēriņiem.

9. Kad pēc valūtas maiņas valstī preču un pakalpojumu cenas tiks izteiktas ar lielākiem cipariem un tas mudinās taupīt naudu
“Cenas zīme pie iemīļotās 60 santīmu smalkmaizītes rāda 85 centus – iztiksim bez! Šampūns 1,95 latu vietā maksā 2,78 eiro – kāds cits lētāks nav?” Pētījumi pierāda – tūristi valstīs, kur vietējā valūta ir mazvērtīgāka, tērē mazāk kā tajās, kur vietējā valūta ir vērtīgāka par viņu nacionālo valūtu. Tā kā sākotnējos mēnešos pēc eiro ieviešanas šajā ziņā latvietis jutīsies kā tūrists savā zemē, jaunās, skaitliski lielākās cenas mudinās būt pieticīgākam tēriņos.

10. Kad “samesties pa piecītim” būs lētāk un dzeramnaudā varēs atstāt mazāk
Kā rāda citu eirozonas valstu iedzīvotāju pieredzētais, kādu brīdi pēc eiro ieviešanas latvietis ieraduma pēc rīkosies ar naudas zīmēm, joprojām piedēvējot tām lata vērtību. Piemēram, kā ieradis no bankomāta izņemt 20 latu banknoti, tā turpinās izņemt skaidrā naudā 20 eiro, kaut gan 20 latu summas ekvivalents ir tuvs 30 eiro. Pierašana pie jaunās naudas vērtības prasīs laiku: saskaņā ar Eirobarometra pētījumu, citās Eiropas valstīs pat četrus gadus pēc eiro ieviešanas 47% iedzīvotājiem eiro lietošana joprojām šķita zināmā mērā sarežģīta.  Tā ir sliktā ziņa kafejnīcu oficiantiem – viens eiro kā dzeramnauda izskatīsies tikpat labi kā viens lats, bet oficianta ieguvums būs par trešdaļu mazāks…

Situāciju apkopojums ir pirmā no Institūta iniciatīvām ar mērķi veicināt iedzīvotāju laicīgu sagatavošanos pierašanai pie jaunās naudas, naudas vērtības atšķirību apzināšanos, kā arī skaidrot iedzīvotāju personīgā budžeta ieguvumus un riskus no eiro ieviešanas Latvijā 2014. gada 1. janvārī. “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta sagatavotie apgalvojumi ir saņēmuši iedzīvotāju vērtējumu, šī gada septembrī internetā aptaujājot vairāk nekā 500 respondentu vecumā no 15 līdz 70 gadiem.

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, balstoties uz ilggadēju pieredzi, sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+