Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

100 govju saimniece Alpa-Eizenberga apsver nozares maiņu; aicina ministriju atbalstīt pārmaiņas (12)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ieva Alpa-Eizenberga ir 100 slaucamo govju ganāmpulka saimniece, Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle, kā arī LPKS “Trikāta KS” bijusī revīzijas komisijas locekle. Savu viedokli par situāciju Latvijas piena nozarē viņa sniegusi intervijā žurnālam “Agro Tops”.

– Vai nopietni apsverat domu par ganāmpulka likvidāciju?

– Jā, pilnīgi nopietni. Sagaidīsim gada beigas, saņemsim saistīto atbalstu par govīm, ciltsdarba subsīdijas, lai kaut cik kompensētu zaudējumus, tad redzēsim. Skatīsimies, kādu lēmumu pieņemt, varbūt būs jāpāriet uz gaļas govīm vai teļu audzēšanu.
Diemžēl par to šobrīd domā un runā daudzi piensaimnieki, varbūt izņemot ekstra lielās un modernās saimniecības. Piemēram, mūsu kaimiņš likvidēja 100 dzīvnieku ganāmpulku, kur 60 bija slaucamās govis. Gluži uz kautuvi viņš nespēja govis aizvest, pārdeva kādam saimniekam par gaļas cenu.

– Vai ir bijuši reāli maksātnespējas gadījumi, bankroti?

– Pagaidām man tādas saimniecības nav zināmas, vismaz skaļi bankroti nav bijuši. Bet zinu tādas, kas bijušas bankās uz pārrunām, un, bruņojušās ar zemkopības ministra vēlējumu, bankas ir nākušas pretī un kredītus atlikušas. Arī mums bankās ir atliktie maksājumi – kredīta pamatsummas nemaksājam jau gandrīz gadu.

– Kāds tad ir šis ministra vēlējums? Vai kāds mistisks apsolījums, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi?

– Droši vien atsauce bijusi uz valsts subsīdijām, Eiropas un citiem atbalstiem un graudu naudām. Lai gan viens no pēdējiem ministra vēlējumiem, kas dzirdēts televīzijā, ir padoms piensaimniekiem apdomāt sava biznesa izvēli.

– Izklausās diezgan ciniski, īpaši tāpēc, ka ministrs tieši piena nozari vismaz pēdējos pāris gadus dēvē par prioritāru…

– Mani ministra teiktais ļoti smagi aizskāra. Principā piena nozarei Latvijā būtu jābūt prioritārai, jo mūsu zemes tai ir ļoti piemērotas. Piemēram, šeit, Salacgrīvas novadā, kur valda piejūras klimats, ar graudaudzēšanu ir grūti, augsnes ir smilšainas, bez kūtsmēsliem no tām vispār neko laukā nedabūtu, minerālmēslojumu var bērt vai nebērt – dižas atšķirības nebūs. Tāpat ir augsts gruntsūdeņu līmenis, graudus grūti nokult, tāpēc mēs būtu ideāla lopkopības saimniecība. Diemžēl pieredze rāda, ka uz vienu nozari paļauties nevar.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. ———–Diemžēl pieredze rāda, ka uz vienu nozari paļauties nevar.——
    =======
    Protams, ka nevar, turklāt vēl jāņem kredīti, jāaizmirst zemkopības tradīcijas, jābaro rūpnieciskā lopbarība, jāvakcinē no tā nezin no kā, jāārstē no nesaprotamiem simptomiem, jādod stimulatori, steroīdi, jābūt klusai un maziņai un neskatoties uz daudz lopiem, visu mūžu jābaidās, ka bizness var rīt beigties, jo tas ir vienīgais. Nav blakus dārza ar āboliem bumbieriem ķiršiem un plūmēm, nav jāņogu upeņu, ērkšķogu krūmu, zemeņu dobju, nav dārzeņu un labības lauku, nekviec sivēni, neblēj aitas, vistu un zosu arī nav. AR VĀRDU SAKOT NAV NEKĀ, kas ir norma ik vienā mazajā ģimenes zemnieku saimniecībā. Par bērniem es nemaz nerunāju, tā dāmīte izskatās tā nokreņķējusies, ka diez vai bērni vispār ir, ja ir tad kāds viens, kurš, pie kompja sēž, kā pilsētā, jo mazos, pie govīm laist nedrīkst, bet citu darbu nav. Ak jā, un karavīru mums arī tāpēc nav, un slimi un tizli mums tie jaunieši arī, un vispār, kā paaugās, tā prom uz ārzemēm piķi pelnīt. Tautas arī vairs tik pat kā nav, toties visi ir parādos līdz ausīm cien. BANKĀM.

  2. labs raksts muļķu ķer;šanai…3īs franči ar 800govīm arī činkst ka nevar nopelnīt ,kurš tad galu galā var ?
    šitādi raksti mudina likvidēt lai kāds tiktu pie kārotām platībām…..

  3. Normāls bizness spēj eksistēt bez pabalstiem un subsīdijām.

  4. Protams,jādzīvo tikai dažām šādāmkundzītēm,tikai viņām pienākas visi atbalsti,mazie ražotāji tik ļoti traucē saņemt vēl kādu miljonu valsts vaiES atbalsta .Ja nespējat rentabli saimniekot,tad atbrīvojiet vietu jūsu nīstajiem mazajiem ražotājiem,kuri spēj saražot lētāku pienu.RIEBJAS LASĪT TO BEZGALĪGO GAUŠANOS.

  5. Ja jau “Latvijas piens” pieder zemnieku kooperatīvam, tad kooperatīva biedri ir tie, kas ieceļ un atceļ
    šīs rūpnīcas valdi un tās izpilddirektoru, kā arī kontrolē tās darbību. Tā ir citur pasaulē. Bet pie mums kooperatīvs ir tikai izkārtne, jo tās vadītāji ir mazi diktatori un priekšnieki, kas darbojas vēl ar padomju darba stila metodēm, bet pārējie ir tikai slaucēji. Tāpēc rezultāts ir likumsakarīgs.

    • Āmen.. Lielākā bēda tiešām ir kooperatīvu diktatori un diktatores, kuri nespēj apvienoties. Dīvaini, sanāk ka paši kooperatīvi kavē kooperācijas attīstību.

  6. Atbalstu zemniekus! Pienu iepirkšanu monopolizējuši daži lieluzņēmumi, kas notur ļoti zemu iepirkuma cenu. Veikalos cenas ir augstas, peļņu gūst piena kombināti un lielveikali, bet ne zemnieki. Valdība izliekas to neredzam un stāsta blēņas par brīvo tirgu. Zemnieks uzcēlis modernu fermu, izveidojis tīršķirnes ļoti produktīvu ganāmpulku. Bet dempinga iepirkuma cenu dēļ tagad tiek pataisīts par muļķi! Nu tad ko – likvidējam ražošanu un braucam uz ārzemēm? Tas, kurš strādā Latvijā un ar saviem nodokļiem uztur uzblīdušo birokrātu baru, ir muļķis? Mūsu apģērbu ražotāji pa vienam vien pārceļas uz Krieviju vai Ķīnu.

  7. Subsīdijas, pabalsti, atbalsti, kredīti – kāpēc censties, kāpēc pūlēties, kāpēc mācīties, ne ko tādu, kam būtu liela pievienotā vērtība negribēt un nemācēt, kāpēc vispār domāt ar SAVU galvu! Ja kas nesanāk tā kā man gribas, tad es neko nezinu – valdības vainīga, visi vainīgi, man bankrots!

    • Ko tad jūs tik grandiozu esat izdomājis un izdarījis? Lai no govs izslauktu kaut vai 9 tūkstošus tonnu piena ir pietiekami daudz jāmācās un jādara. Pēc tā komentāra tāds pamuļķis vien liekaties

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+