Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

100 Latvijas relikvijas izstādē un grāmatā

100relikvijas_lv_7

Izraudzīties 100 Latvijas vēstures vērtīgākās relikvijas no aptuveni miljona Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) glabāto vērtību – tāds darbs nu paveikts, un ar tā rezultātiem tagad iespējams iepazīties gan nule kā iznākušajā grāmatā, gan izstādē, kas apmeklētājiem no rītdienas būs pieejama Cēsu Jaunajā pilī. 


 

”Apskatot šīs 100 relikvijas, mēs būtībā soli pa solim, caur priekšmetu stāstiem un cilvēku likteņiem izejam cauri Latvijas vēsturei – no pirmā cilvēka ienākšanas Latvijas teritorijā līdz neatkarības atjaunošanai,” AS ”Lauku Avīze” izdevniecībā iznākušās grāmatas ”100 Latvijas vēstures relikvijas” atvēršanā sacīja LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Zeibārtes kundze vadīja muzeja ļaudis vērtīgāko priekšmetu atlasē, un šo darbu, saprotams, pavadīja lielas diskusijas. Izraugoties arheoloģiskos atradumus, etnogrāfiskos priekšmetus, rotaslietas, monētas, dokumentus, gleznas un zīmējumus, lietas no senas un pavisam nesenas Latvijas vēstures, priekšroka dota tiem priekšmetiem, kas ir ne tikai vērtīgi, bet ar stāstu vai pat noslēpumu. Piemēram, ko vēsta rūnu raksts uz Daugmales pilskalnā atrastās vāles akmens galvas vai arābu valodas teksts uz sena tirgotāja svariņiem?

 

”Vērtības tās ir ne tādēļ, ka tās daudz maksā, bet tādēļ, ka tie ir simboli Latvijas vēsturē. Tā ir vērtība, kas nav pārdodama un izsakāma,” uzsvēra LNVM direktors Arnis Radiņš. Par eksponātiem, kas attiecas uz 20. gadsimtu, var sacīt, ka par ilustrāciju visai Latvijas vēsturei no gluži personīgu, emocionālu pārdzīvojumu objektiem tie kļuvuši pavisam nesen.

 

Restaurācijas gaitā izbūvētajā Cēsu Jaunās pils bēniņstāvā iekārtotā izstāde sākas ar Latvijas karogu, kas 1988. gada 11. novembrī tika uzvilkts Rīgas pils Sv. Gara tornī un arī noslēdzas ar Latvijas karogu – to pašu, kuru 1988. gada 14. jūnijā ”helsinkieši” demonstrēja pie Brīvības pieminekļa un pēc tam iznesa cauri pilsētai. Savukārt grāmatā gan ievērots priekšmetu senuma princips, tādēļ to iesāk Lubānas ezerā uzietā kaula harpūna, kas ir savus 11 tūkstošus gadu sena un apliecina Latvijas apdzīvotības sākumus, bet noslēdz Latvijas valstiskuma atjaunošanu simbolizējošā 5. Saeimas deputāta nozīme no 1993. gada. Cēsu mērs Gints Šķenders savā uzrunā norādīja, ka par daudzu grāmatā un izstādē apskatāmo priekšmetu eksistenci cilvēki, ja vien viņi nav vēsturnieki, nemaz nezina. Turklāt vizuālais materiāls, iespēja apskatīt lietu savām acīm, ir ļoti svarīgs jaunajai paaudzei. Izstādē nav iespējams sniegt izsmeļošu informāciju par katru no 100 Latvijas vēstures relikvijām, to izcelsmi, funkcijām un vēsturisko kontekstu, toties grāmata šo situāciju lieliski labo. Citējot izdevniecības ”Lauku Avīze” vadītāju Andoriju Dārziņu, ar grāmatas palīdzību vēstures relikvijām ir iespēja ienākt katrā mājā.

Izstāde ”100 Latvijas vēstures relikvijas” Cēsu Jaunajā pilī apmeklētājiem pavērsies vienā dienā ar pašu restaurētās pils atklāšanu – 1. jūnijā. Līdz rudenim ekspozīcija atradīsies Cēsīs, taču 1. novembra tā atgriezīsies LNVM Rīgā, kur, iespējams, vēl tiks papildināta.

 

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+