100 Latvijas vēstures relikvijas 0
“100 Latvijas vēstures relikvijas” ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistu veidots stāsts par Latvijas vēstures svarīgākajiem pieturas punktiem, par kuriem vēsta priekšmeti. Tiem katram ir sava vēsture, kas sakņojas gan to tapšanas apstākļos, gan to vēlākajā liktenī. Bet relikvijas ir lietas, ar kurām saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
100 relikviju sarakstā iekļauti priekšmeti, kam ir neapšaubāma nozīme Latvijas vēsturē, tādi, kas ir svarīgi nacionālai un kultūrvēsturiskai identitātei, priekšmeti, kas savā ziņā ir pirmie, vienīgie un izceļas citu vidū. Tādēļ sarakstā ir dzintara aļņa galvas figūra un pūcessakta, pirmā Rīgā kaltā nauda un I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku balva. Ar lepnumu tiek glabāta Stāmerienas villaine, latviešu tautas lūgšanas “Dievs, svētī Latviju!” pirmpublicējums un ieejas karte uz valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī.
Starp relikvijām ir priekšmeti, kuru vēsture ir skaidra un precīzi saglabāta, kā Latvijas latam vai spalvai, ar ko parakstīts Brīvības pieminekļa atklāšanas dokuments. Un ir tādi priekšmeti, kuru gadsimtiem glabātie noslēpumi joprojām nav atminēti – kāds ir Daugmales vāles galvas rūnu raksta nobeigums un arābu rakstu vijumu saglabājušo svariņu ceļš uz Viesienu. Tās ir mīklas, kas vēl gaida pētniekus.
Izvēlēti arī no materiālā viedokļa mērāmi un sverami sudraba vai zelta priekšmeti – dālderu un rotu depozīti, lietas ar izcilu māksliniecisko vērtību – Kalnamuižas baznīcas gleznu “Golgāta” un Jēkaba Drandas veidotais šķīvis. Tomēr daudzu priekšmetu vērtību nevar izmērīt ne ar vienu no zināmajām metodēm. Jo kādās gan mērvienībās mērāms patriotisms, godīgums un drosme, kuru apliecinājumu var uzzināt, izjust daudzu priekšmetu stāstos, – vai tas būtu Cēsu Skolnieku rotas karogs, vai izsūtījumā līdzi paņemtā līgavas kleita, no kuras nācās darināt tērpu mirušam bērniņam.
Kā katra ģimene glabā savas vērtības, kuru cena izpaužas senču dzīvesstāstos, tā arī muzejs glabā un glabās lietas, kam nav praktiska pielietojuma, bet, ko dodoties svešumā un pārdzīvojot visbriesmīgākos dzīves brīžus laikmetu griežos, kad juka un bruka ierastā kārtība, cilvēki ņēma sev līdzi un glabāja, jo – uzdrošinājās. Uzdrošinājās ar latvisku pašapziņu glabāt savas tradīcijas, aizstāvēt savu valsti un līdz ar to – savu identitāti un pašcieņu.
Izdevniecība “Lauku Avīze”, 2013. gads, 224 lpp., cena Ls 4,90.
