Foto – LETA

100. pants: tiesības nepiedalīties 0

Atkal klāt piektdienas vakars, un 42 collu pa diagnonāli “Sony” ekrānos iemirdzēsies nule kā no šūšanas salona “Elegants” vitrīnas izkāpis raidījuma vadītājs, palocīsies aplausu vētrai un ieņems parasto sēdvietu ar pakausi pret elpu aizturējušo publiku.

Reklāma
Reklāma

 

 

Ieskaņā viņš nodeklamēs dzejoli:

Rāviens vai uzrāviens?

Motori rūc, kameras dūc –

Nofilmēts!

Garantē Kārkļ’ Rūds –

Te nebūs fastfūds*!

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Tad “100. panta” preses kluba sastrēgumstunda ies gaisā. Sasodīti grūta, pat bīstama ir šīs stundas dispečera darbošanās tiešraidē. Pēc pēdējās uzstāšanās šikais ekrāna kungs meklēja ateljē, kur pastellēt kniedēšanu ādas jakai. Stāsta, ka kārtīgi nokniedētas dermatīna drēbes labi aiztur un slāpē visbriesmīgāko belzienu spēku. TV estētikā diskusiju raidījums neparko nedrīkst atgādināt Hānberga omulības klubiņa amizieri. Lai skatītāji negarlaikotos un mušas nenosprāgtu, kolīdz nosēdušās uz ekrāna, emocijas jāuzkarsē, sižetam jāvērpjas saistošāk par detektīvu, raita pārraides tecējuma smērvielas ir darva un verdošs piķis. Kaut Zaķusalas ugunsdzēsēji jau ritinātu vaļā šļūtenes diskutētāju atdzesēšanai, vīram galda galā jāsaglabā paštēls. Kā domīgam sabiedrības cilvēkam, jo no sabiedriskās TV, kā neuzpērkamam līnijtiesnesim, reizēm kā onkulim no Kuivižiem, jo dabīgi, ka tante no Bauskas viņš nevar būt!

 

Man piektdienas vakars, kad pilsētas ielās iedegas spuldzes, ne allaž ir piemērotākais laiks skatīties programmu, kas interesē daudzus. Reizēm pagūstu uz to brīdi, kad gaisma jau nodziest, dzirdama smaga ķermeņa atsišanās pret grīdu, sēkšana un parādās uzraksts “Beigas”.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Man patiktu, ja direkcija “100. pantu” pārceltu, teiksim, uz sestdienas rītausmu, bet nepiekrītu TV skatītājam no Kuldīgas Zalānam, kurš šādas pārraides mēdza vērtēt – ierēkt gribas. Preses klubs sagrābj savā varā un notur uzmanību labu laiku pirms ievadtitriem! Kurš būs uzaicinātais “mezgla cilvēks”? Vai nav noklaudzējuši cenzūras nedzirdamie soļi, un mezgla cilvēka cilvēki pačukstējuši, ka varonis negrib sarunāties ar sievietēm un ebrejiem? Vai pārraides vadītājs padevies spiedienam un atslēdzis nevēlamās personas no “news room”? Pamazām uzsilst publikas interese par šopiektdien izvēlēto “100. panta” formātu. Varbūt trīs bruņnieciski spēkosies ar trim, bet varbūt būs cirka variants, kurā pieci dresē vienu un viņa uzdevums ir palikt tikpat nevainojamam dzīvnieciņam, kāds izskatījās, kad iekāpa arēnas smiltīs. Kā žurnālists priecājos par preses kolēģu veiksmīgu uznācienu ekrānā, vai tie rakstošie mori, vai no smalkā gala, vai partiju bieži īrēti dzeltenās spalvas papagaiļi. Ek, kā viņi aptin mezgla cilvēku ap lenti, cik precīzi trāpa ar tenisbumbiņu un liek diet pār lecamauklu!

Tad man jādomā – ja es būtu ministrs? Šādi sarīkotā farsiņā es tomēr paturētu tiesības izvēlēties, ar ko runāt, galu galā ikvienam ir aizskarama pašcieņa. Re, premjers negrib piedalīties cirka izrādē un neiet uz Mamikina tendenciozo bezcenzūras šovu!

Tagad man jātur mute, bet, kad maksāšu LTV latu mēnesī, izdarīšu sabiedrisko pasūtījumu. Nevēlos neko vairāk kā diskusiju pārraidi, kurā profesionāli apkalts un teicami sagatavojies žurnālists padziļina skatītāju zināšanas par attiecīgo tēmu. Tā, kā nereti izdevies Domburam.

 

* fastfūds – latv. sūds.