Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

1000 sadursmju ar meža zvēriem gadā. Ko dara valsts?11


Kad alnis izbrien uz ceļa, tad nekas cits neatliek, kā strauji bremzēt.
Kad alnis izbrien uz ceļa, tad nekas cits neatliek, kā strauji bremzēt.
Foto: Imfoto/SHUTTERSTOCK

Tūkstotis auto sadursmju ar meža zvēriem gadā – tādu skaitli min apdrošinātāji. Policijas dati nedaudz mazāki. Laikam jau ne vienmēr protokolu rakstītāji šajos gadījumos tiek saukti. Problēma? Protams. Kaut vai materiālo zaudējumu dēļ vien. 1000 reiz 1600 eiro (tādu vidējo skaitli nosauc “Swedbank Insurance”). Un reizēm cieš arī cilvēki.

Domnīcas fantāzijas

Ko darīt? Kā jau pie mums pieņemts – gudri parunāt. Sasaukt CSDD domnīcu. Savākt kopā darbdienas vidū pārdesmit labi atalgotus ierēdņus (sabiedrības pārstāvniecība šajās sapulcēs kļūst aizvien trūcīgāka), kuru tiešais darbs ir šo jautājumu profesionāla, plānveidīga risināšana (atvēlēto budžetu ietvaros, protams) un nedaudzo TV kameru priekšā pabārstīt apmēram šādas frāzes (citāti no LETA stenogrammas).

“Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs pastāstīja, ka Eiropā ir dažādas metodes, tai skaitā īpaši dzīvniekiem domātie tilti pāri ceļiem vai žogi, ceļa zīmes, īpaši spoguļi, kas atstaro gaismu un biedē dzīvniekus. Viņš norādīja, ka Latvijā būtu jāatrod piemērotākās metodes, lai samazinātu negadījumu skaitu.

AS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka pašreiz par savvaļas dzīvnieku iespējamu atrašanos uz ceļiem brīdina ceļa zīme. Viņš pauda, ka būtu jāizdomā jauns risinājums, kur šādas ceļa zīmes izvietot, balstoties uz statistiku. “LVC” plāno izstrādāt metodiku, lai noteiktu vietas, kuras ir bīstamākas.

Normunds Krapsis (Ceļu policija) rosināja, ka labākais variants būtu fotoradars, kas apkopo informāciju par attiecīgo ceļa posmu, šajā posmā cilvēks tiek brīdināts, un viņš brauc uzmanīgāk.

Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis Haralds Barviks teica, ka būtu vajadzīga pamežu tīrīšana, lai autovadītājiem būtu iespēja dzīvniekus laicīgi pamanīt.

Tālivaldis Vectirāns (SM Autosatiksmes departamenta direktors, domnīcas vadītājs) sēdes noslēgumā pauda, ka “LVC” kopā ar VMD jāstrādā pie risinājuma, jāaktivizē statistiskā informācija un jāauditē esošo brīdinājuma zīmju vietas. Turklāt “LVC” pilotprojekta ietvaros atsevišķās vietās jāuzstāda atstarojošie reflektori un ceļa nožogojumi.”

Meža zvēru skaits aug

Tā pauda runasvīri. Un izklīda. Izklīda pafantazējuši, bet skaļi un skaidri nepateikuši pašu galveno. Meža zvēru populācija Latvijā ir milzīga. Un augoša (skat. tabulu). Caur viņu apdzīvotajām teritorijām vedošo autoceļu kopgarums – grandiozs. Unikāls visas Eiropas mērogā. Tādēļ “nožogojumi un reflektori atsevišķās vietās” skan, piedodiet, smieklīgi. Par pilotprojektam atvēlētajiem 300 000 eiro moderni var aprīkot divarpus kilometrus. Kurus? Ja arī tur būs par vienu vai divām beigtām stirnām mazāk – ko tālāk? Atņemsim naudu skolotājiem, lai izglābtu vēl dažus lopiņus?

Un nelīdz jau šajā mežonīgajā jomā arī miljoni un pat miljardi. Kāpēc kungi nesalīdzināja Latvijas un Vācijas statistiku? Ar visiem grandiozajiem infrastruktūras ieguldījumiem bagātā kaimiņa automobiļu sadursmes ar zvēriem joprojām ir ap 200 000 gadā. Viņu autoparks aptuveni 50 miljoni. 100 reizes lielāks par mūsējo. Atmetam no 200 000 divas nulles. Cik sanāk? Divas reizes vairāk par mūsu drausmīgo tūkstoti… Iemeslus varam vien mēģināt minēt. Vācieši brauc vēl ātrāk nekā mēs. Viņu zvēriem mazāk nomaļu vietu, kur visas savas dzīves gaitas vadīt tālāk no automobiļiem.

Žogi (tik, cik mēs spējam uzcelt) nedos gandrīz neko. Krapša kunga kārotais radars (jeb precīzāk – infrasarkanā kamera) varbūt dotu. Vācijā šādi aprīkotos posmos sadursmes esot samazinājušās pat par 80 procentiem. Bet supermodernas ierīces ir dārgas. Un Latvijai nav pa spēkam.

Ceļa zīmes? Lētākas. Varētu vēl kādu tūkstoti mežos sarakt. Kur, ja zvēri ir nepārtrauktā kustībā? Un kurš mūsdienu braucējs tās ņem galvā? Ja nu uz kādu kilometriņu mazliet sabremzējas… Turklāt dzīvnieku brīdinājuma zīme jau nemaz neliedz vilkt gar krūmainu grāvmali ar tuvajām gaismām un 95 km/h…

Braucēju apmācība

Manuprāt, ceļš uz “zvērīgo” negadījumu skaita un seku smaguma samazinājumu ir tikai viens. Censties uzrunāt braucējus. Pirmkārt – vēl un vēlreiz skaidrot viņiem, ka drošs nav vis “atļautais” ātrums, bet ātrums, kuru tu vari ja ne dzēst, tad vismaz būtiski slāpēt, pārredzamajā attālumā parādoties šķērslim. Otrkārt – vajadzētu (līdzīgi britiem, kuri to jau sen dara) pamēģināt atrunāt ļaudis no pārliekas dzīvnieciņu mīlēšanas un saudzēšanas.

Angļi ne tikai neiesaka, bet pat aizliedz (apdrošināšanu nemaksā) krasus manevrus nelielu dzīvnieku apbraukšanai. Lai nenotiktu tā kā senajā anekdotē (iz dzīves, kaut kur Spānijā!) – šoferīts, cenzdamies nesabraukt gaili, apgāž furgonu, kurā miljons olu. Vai kā pirms vairākiem gadiem tepat Latvijā – nevar braukt virsū sunītim, labāk iestūrēt autobusu pieturas nojumē…

Viņi mēģina iepotēt beznosacījumu refleksa līmenī – sīkos apbraukt nedrīkst censties! Pat ekstrēmi bremzēt nevajadzētu. Lapsa, kaķis, zaķis nav šāda riska vērti. Pat cūka un stirna – nez vai. Šie abi nez vai spēj nodarīt braucējam lielāku skādi kā auto bojājumus. Iespējams – visai dārgus. Bet tas jau ir apdrošināšanas jautājums.

Bīstamie lielie

Auto ekipāžai bīstami ir lielie. Tie, kuru smaguma centrs augstāks par motora pārsegu. Kā tabulā redzams – šo skaistuļu mums nav maz. Apmēram viens uz katru desmito reģistrēto auto. Šos, uz ceļa izkāpušus, derētu apbraukt. Ja vien mēs to mācētu… Disciplinēta šoferīša ikdiena šādus ekstrēmus manevrus neprasa. Ātrākas braukšanas skolās neejam. Iemaņu nav. Un rīcība šajā kritiskajā sekundes daļā var iznākt aplama… Laikam tomēr krūmu tuvumā tumsā jābrauc lēnāk. Vai nav jābrauc nemaz – ja gribi no liktenīgās procenta tūkstošdaļas izvairīties.

Par apdrošināšanu. Par polisi, kura ļautu drošāk to cūciņu sist. Visas obligātās OCTA polises šeit nederēs. Un nevajag jau ar. Katrā ziņā es nesteigtos atbalstīt LAMB prezidenta Jura Zvirbuļa nupat publiski izskanējušo ierosinājumu par šādas atlīdzības iekļaušanu visos obligātajos līgumos. Nevajag šādu (dārgāku) garantiju pilsētniekam, kurš uz mežu brauc piecreiz gadā. Sēņot. Gaišā dienā. Lēnītēm. Lai tie, kuriem riska zonās nākas uzturēties regulāri, domā paši. Pērk katram gadījumam jau tagad pieejamās “zelta OCTA”. Vai papildina obligāto ar KASKO – derīgu arī mežā.

Un nobeigumā vēl par domnīcu. Man kā šīs aktuālu satiksmes problēmu apspriešanas un risināšanas formas līdzautoram (2015. g., www.la.lv/csdp-domnica-pilnveidots-stures-klubs) patiešām žēl, ka projekts aizklīdis šādas formālas spriedelēšanas takās. Nāksies laikam pamēģināt veco labo “Stūres klubu” reanimēt.

LA.lv