Foto: AFP/Scanpix/LETA

106 gadu vecumā mirusi Gebelsa sekretāre Brunhilde Pomsela 2

Brunhilde Pomsela bija viena no pēdējām dzīvajām nacistu laika administrācijas darbiniecēm, kuru darba pienākumi saveda ciešā kontaktā ar Jozefu Gebelsu – Hitlera propagandas ministru un vienu no ļaunākajiem 2. Pasaules kara noziedzniekiem.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Pērn uz ekrāniem nonākušajā doumentālajā filmā Pomsela apgalvoja, ka nav neko zinājusi par holokaustā noslepkavotajiem ebrejiem un uzsvēra, ka nejūtas vainīga, “ja vien jūs nevainojat visus Vācijas iedzīvotājus”.
1911. gada 11. janvārī dzimusī Brunhilde Pomsela pusaudzes gados strādāja par sekretāri kādam ebreju tautības apdrošināšanas brokerim, 30. gados pildot līdzīgus pienākumus pie kāda labēji noskaņota rakstnieka. 1933. gadā viņa iestājās nacistu partijā, lai varētu pieteikties darbam Vācijas valsts radio. Viņas sekretāres prasmes 1042. gadā viņai ļāvušas ienemt Gebelsa sekretāres amatu.

Savu priekšnieku Pomsela aprakstīja kā izskatīgu, diezgan īsu un ļoti augstprātīgu vīrieti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dokumentālajā filmā par savu dzīvi viņa sacīja, ka, būdama vienkārši sekretāre, zinājusi ļoti maz par nacistu brutālo rīcību kara gados. “Cilvēki, kuri šodien saka – viņi būtu darījuši vairāk nabaga vajāto ebereju labā… es ticu, ka viņi no sirds tā domā,” viņa sacīja kādā intervijā filmai. “Taču arī viņi to nebūtu darījuši.”

Holokausts ļoti personīgi skāra pašu Pomselu – Aušvicas nometnē nomira viņas draudzene, ebrejiete Eva Loventāla. Par notikušo Pomsela esot uzzinājusi tikai 2003. gadā – 60 gadus pēc tam, kad draudzene pazuda.

Pati Brunhilde Pomsela piecus gadus pēc kara pavadīja apcietinājumā, taču pēc tam atbrīvota un vēl 20 gadus nostrādāja Vācijas radio. Par savu darbu pie Gēbelsa viņa atklāti pastāstīja tikai intervijā laikrakstam 2011. gadā un vienmēr noliegusi savu vainu, sakot, – tādā gadījumā vainojama visa vācu tauta, kura ļāva nacistiem nonākt pie varas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.