Mobilā versija
+0.7°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
25. jūlijs, 2017
Drukāt

Pirms gada dibinātajā Čikāgas latviešu tautas deju kopā “Mantinieki” jau 11 braši vīri (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

"Mantinieku" dejotāji Baltimoras svētku koncertā.

"MANTINIEKI"

* Čikāgas latviešu deju kopa ir dibināta 2016. gada oktobrī.

* Pašlaik tajā piedalās 23 pieaugušie dejotāji.

* Bērni un jaunieši danco "Mazajos mantiniekos" un "Jaunajos mantiniekos".

Čikāgas latviešu tautas deju kopu “Mantinieki” vada Rineta Tincu, kura ir dzimusi kuldīdzniece un jau gandrīz 18 gadus dzīvo Čikāgā. Zinot, ka viņa Latvijā studējusi kultūras menedžmentu un mārketingu un ir bijusī dejotāja, pērn Čikāgas latvietes Dana Šaltane un Evita Gailuma Rinetu uzrunājušas – dibinām deju kopu, tu varētu to vadīt! Čikāgas latviešu iepriekšējās deju grupas – jauniešu “Dzelmieši” un vecākās paaudzes “Randiņš” – dažādu iemeslu dēļ bija pajukušas. “Izsludinājām uzņemšanu, pieteicās 23 dejotāji, un ceru, ka šoruden oktobrī uzņemsim vēl jaunus dalībniekus,” stāsta Rineta. Parasti deju grupās grūti iesaistīt vīriešus, taču “Mantiniekos” jau ir vienpadsmit braši dancotāji.

Baltimorā ieskandināja Latvijas simtgadi

Telpas mēģinājumiem deju kopa atrada Ciānas evaņģēliski luteriskās draudzes namā, un trešdienu vakaros “Mantinieki” tur pulcējas. “Sākumā mēģinājumi bija no pusastoņiem līdz pusdesmitiem, taču tagad tie ilgst no septiņiem līdz pat pusnaktij, jo daudz jāizdara,” teic kopas vadītāja. Viņa priecājas, ka izveidojies ļoti draudzīgs kolektīvs. Pirmā uzstāšanās notika jau Čikāgā 18. novembra svinībās, nākamā – Ziemassvētku koncertā Ciānas draudzei. Šopavasar uz koncertu Čikāgā Igauņu namā iepriekšpārdošanā tika iztirgotas visas 200 biļetes. “Mantinieki” dejoja, Kristīnes Eižvertiņas vadītais Čikāgas bērnu ansamblis dziedāja, ar pāris dejām uzstājās arī Peru dejotāji. “Mantinieki” koncertā demonstrēja arī Latvijas deju “Saved mūs kopā pie Daugavas krastiem”. Tā ir uzņemta video, kas nosūtīts uz Latviju, lai kvalificētos dalībai valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos.

Jūnija beigās un jūlija sākumā Baltimorā notika 14. Vispārējie Amerikas latviešu dziesmu un deju svētki, kuros ASV latvieši ieskandināja Latvijas simtgadi. “Jutāmies priecīgi piedalīties svētkos un lepni, ka labi nodejojām visas dejas,” atceras Latvijas goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs. Viņš stāsta, ka dejot kopā sācis tāpēc, ka Rineta aicinājusi pieteikties visus, kam ir vēlēšanās turpināt latviskās tradīcijas dejojot, turklāt piedalīties lūdzis arī draugs Jānis Velkme. Rineta bilst, ka jūtas ļoti pateicīga kādreizējās kopas “Dzelmieši” vadītājam Jānim Velkmem, jo Jānis ar skaļu balsi vada četras stundas ilgos mēģinājumus.

Rineta Tincu. Foto - Karīna MiezājaRineta Tincu. Foto - Karīna Miezāja

Ar saules simbolu

“Mantinieki” par simbolu, ar ko rotāt ikdienas mēģinājumos vilktos T kreklus, izvēlējušies saules zīmi kopā ar tautasdziesmas rindām: “Re, kur koši izskatās,/ Brālīt’s māsu dancināja./ Brālītim pieši skan,/ Māsai sīki sudrabiņi.” Saules zīme latviešu folklorā simbolizē mūžīgu ritumu, aplis – deju. Bet uz dejotāju svētku krekliem ir uzraksts “Čikāgas latviešu tautas deju kopa “Mantinieki”” un uz piedurknēm – Latvijas simtgades logo. Pērn kultūras ministre Dace Melbārde, viesojoties ASV, 18. novembra koncertā priecājusies, ka “Mantinieki” ir pirmā kopa, kuras tērpos ieraudzījusi simtgades logo. “Grafiskais dizainers Aldis Rauda ļoti daudz laika veltījis kopai – viņš izstrādājis logo, mūsu reklāmu dizainu, arī karoga dizainu. Tagad, viesojoties Latvijā, Liepājā pasūtīšu izgatavot mūsu kopas karogu,” stāsta R. Tincu.

Vaicāju, kāpēc “Mantinieki” sev izraudzījušies tieši Piebalgas tautastērpus. Rineta teic, ka latvietēm vienmēr gribas izskatīties skaistām un jaunām, tāpēc dejotājām piemērotākas šķitušas Piebalgas sievu cepures, nevis kāda cita novada, kur būtu jāvalkā aube vai lakats: “Par tērpiem milzīgu paldies saku Liepājas studijas “Latva” meistarei Veltai Dilēvičai. Tērpus pasūtot, pirmajās divās nedēļās biju saņēmusi no viņas kādus divdesmit e-pastus ar atbildēm uz maniem jautājumiem un detalizētiem norādījumiem, kā nomērīt augumus, pat metramēru no Latvijas (Amerikā ir citas mērvienības). Velta īpaši brauca uz Vidzemi pēc dzijām, no kā aust brunčus, tāpat Vidzemē pirka vadmalu, no kuras šūt bikses vīriem. Priecājamies, ka mums patiešām ir īpaši tērpi. Novembrī pasūtījām un aprīlī, trīs dienas pirms koncerta, tērpus saņēmām.”

“Mantinieku” dalībnieces – precētās sievas – dejo cepurēs, divas neprecētās meitenes – vainagos. Dažreiz tradīcijas mazāk pārzinoši skatītāji pēc koncerta pajautā, kāpēc ir dažādas galvassegas, sak, vai pietrūcis vainagu. “Mantinieku” bērni dejo kopā “Mazie mantinieki” (arī Rinetas septiņgadīgā meita) un kopā “Jaunie mantinieki” (viņu vidū ir Rinetas piecpadsmitgadīgā meita).

Katrs dejotājs maksā dalības maksu – simt dolāru gadā. Tā kā par telpu izmantošanu baznīca īri neprasa, tad arī šo naudu kopa varējusi ieguldīt tērpu iegādei, tāpat kā ieņēmumus par koncerta biļetēm. Turklāt notika izsole, kurai lietas bija sagādājuši gan dejotāji paši – vīna grozu, bērnu grāmatu grozu –, gan labvēļi, kas ziedojuši mākslas darbus, grāmatas, “Latvijas labumu grozu” ar čipsiem u. c. produktiem. Dejotājas pašas izcepa pīrāgus tirgošanai par dolāru gabalā, un visi tika izpirkti, jo čikāgiešiem mājās cepti pīrāgi ļoti garšo.

Meklē jaundeju jau 2019. gadam

Kādas dejas “Mantiniekiem” vislabāk patīk? Rineta stāsta, ka vispirms tika apgūts repertuārs Baltimoras svētkiem – horeogrāfijas “Es mācēju danci vest”, “Trejdeviņi tēvu zemē” un citas. Tā kā Rineta ir kuldīdzniece, “Mantinieki” iemācījušies “Ventiņu kadriļu”. Publika arvien silti aplaudē dejai “Pļāpas”, kuras melodija ir Raimonda Paula “Viena tante teica” un kuru ar lakatiem galvā dejo tikai meitenes un sievas.

Rineta jau domā divus gadus uz priekšu un pašlaik, būdama Latvijā, cer atrast horeogrāfu, kurš uzrakstītu “Mantiniekiem” jaunu deju, ar ko uzstāties 2019. gadā Amerikas latviešu Dziesmu un deju svētku jaundeju skatē Kanādas pilsētā Toronto. Kopai ir jau daudz ielūgumu uzstāties ārpus Čikāgas – doties uz Īriju, Zviedriju, piedalīties Dienvid­eiropas latviešu svētkos Turcijā u. c. Rineta atklāj, ka viņas mērķis ir nākotnē aizvest dejotājus koncertceļojumā uz Austrāliju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+