Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

11 Francijas prezidenta kandidāti strīdas par valsts vietu ES (1)

Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna. Foto - AFPNacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna. Foto - AFP

Par galveno jautājumu televīzijas debatēs, kurās otrdienas vakarā pirmo reizi vēsturē aci pret aci tikās visi 11 pretendenti uz Elizejas pils saimnieka godu, kļuva Francijas turpmākā vieta Eiropas Savienībā (ES).

Debates reizēm bija haotiskas, un tajās bieži dominēja mazāk pazīstamie pret kapitālismu un ES noskaņotie kandidāti, kas centās izmantot faktiski pirmo iespēju uzrunāt plašāku auditoriju.
Tomēr pirmā, kas pamanījās televīzijas kanāla BFM TV organizētās debates par jaunu darbavietu radīšanu ievadīt strīdiņā par Eiropu, bija galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kas apsveikusi britu lēmumu izstāties no ES.

Lepēna, kas saskaņā ar aptaujām pirms 23.aprīlī gaidāmās prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas dala vadošās pozīcijas ar centriski noskaņoto kandidātu Emanuelu Makronu, nosodīja ES normas, kas aizstāv tos uzņēmumus, kuri sūta savus darbiniekus strādās uz citām bloka dalībvalstīm.
Šādiem darbadevējiem pastāv iespēja izdarīt sociālās iemaksas par šiem darbiniekiem atbilstoši viņu izcelsmes valsts likmēm, kas bieži ir zemākas nekā augstās Francijas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Savukārt kreiso ekstrēmistu kandidāts Žans Liks Melanšons, kas bauda komunistu atbalstu, aicināja Franciju izstāties no “Eiropas Savienības līgumiem”, kuri, viņaprāt, padara neiespējamu sociālās aizsardzības standartu unifikāciju. Viņiem piebalsoja arī trīs pārējie eiroskeptiski noskaņotie kandidāti, kas bauda niecīgu vēlētāju atbalstu. Makrons uz to reaģēja, uzstājoties kā ES aizstāvis un norādot, ka Lepēnas priekšlikums ieviest augstus importa tarifus esot ceļš uz “ekonomisko karu”, kas jau iepriekš novedis kontinentu līdz katastrofai. Tā vietā Francijai vajadzētu pārliecināt Vāciju iestāties par Eiropu, kas būtu vairāk sociāli orientēta, apgalvoja Makrons.

Viņš arī noraidīja Lepēnas aizstāvēto atteikšanos no Eiropas vienotās valūtas. Tas tiek uzskatīts par FN līderes vienu no vājākajiem punktiem, jo aptaujas liecina, ka izstāšanos no eirozonas atbalsta tikai trešdaļa francūžu, no kuriem liela daļa bažījas, ka tam sekos devalvācija, kas izraisīs inflāciju un iznīcinās viņu ietaupījumus. “Tas, ko jūs piedāvājat, Lepēnas kundze, ir franču tautas pirktspējas samazināšana, atsakoties no eiro,” uzsvēra arī Makrons.

Tikmēr konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons pauda viedokli, ka Francijai ES ir nepieciešama, taču, viņaprāt, blokam būtu jāpievēršas “stratēģiskiem mērķiem”. Tomēr Fijonam debašu laikā atkal nācās aizstāvēties pret apsūdzībām par savas sievas un bērnu viltus nodarbinātību.

Kopš šī skandāla izcelšanās, Fijons, kas vēl janvārī ieņēma favorīta pozīcijas, ir atvirzījies trešajā vietā un viņam ir maz izredžu iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā un kurā saskaņā ar aptaujām pārliecinošu uzvaru gūs Makrons, sakaujot Lepēnu.

Uz apsūdzībām par korupciju nācās atbildēt arī Lepēnai. FN līdere apgalvoja, ka gan pret viņu pašu, gan pret viņas partiju vērstās apsūdzības ir “politiskā vajāšana”, taču vienlaikus uzsvēra, ka viņa kā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte vienalga bauda tiesisko imunitāti.
Savukārt šobrīd pie varas esošo sociālistu kandidāts Benuā Amons, kas nu vairs ir tikai piektajā vietā, jo ievērojami kareivīgākais Melanšons spējis atvilt lielu daļu kreisi centriskā elektorāta, paziņoja, ka viņš turpinās aizstāvēt ES, jo “bez Eiropas, iestāsies nesaudzīga konkurence”.

Tajā pašā laikā starp Lepēnu un Melanšonu izraisījās asa vārdu izmaiņa reliģijas jautājumos. FN līdere, kas brīdina par pieaugušo islāmistu ietekmi Francijā, vienlaikus žēlojās, ka daļā mēriju, aizbildinoties ar sekulārismu, tagad tiek liegts Ziemsvētkos izstādīt tradicionālās tā dēvētās silītes ainiņas.

“Francūži nepārprotami ir ļoti pieķērušies savām tradīcijām,” norādīja Lepēna, taču viņas sakāmo pārtrauca Melanšons, paziņojot: “Taču nē, kundze. 60% francūžu nav reliģiozi. Pārtrauciet mums uzbāzties ar reliģiju.”

Asas debates izcēlās arī par drošības jautājumiem, Francijā joprojām spēkā esot ārkārtas stāvoklim, kas tika izsludināts pēc 2015.gadā islāma ekstrēmistu sarīkotā slaktiņa Parīzē.
Lepēna mudināja atjaunot kontroli pār nacionālajām robežām, lai neļautu valstī iekļūt potenciālajiem teroristiem. Viņa solīja palielināt aizsardzības izdevumus, kā arī aicināja slēgt simtiem mošeju, kurās tiek sludināts radikālais islāms.

Tikmēr Makrons solīja tirpināt Francijas dalību militārajās operācijās Sīrijā, Irākā un Āfrikas Sāhelas zonā, kā arī pieņemt darbā 10 000 jaunu policistu, lai gādātu par drošību pašas Francijas teritorijā.

Saskaņā ar aptauju, kuru pēc BFM TV pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Elabe”, skatītāji par pārliecinošāko starp kandidātiem atzinuši Melanšonu.

Viņu otrdienas vakarā par pārliecinošāko atzinuši 25% aptaujāto. Otrajā vietā ierindojies Makrons, kuram priekšroku devis 21% skatītāju. Viņam ar 15% seko Fijons, bet Lepēna, kuru par pārliecinošāko atzinuši vienīgi 11% respondentu, bijusi tikai ceturtā.

Tajā pašā laikā skatītāji Makronu atzinuši par kandidātu ar vislabāko programmu. Tādās domās bijuši 23% aptaujāto. Melanšona programmu par vislabāko uzskatījuši 22% respondentu, kamēr Fijona programmai priekšroku devuši 18% skatītāju.

Televīzijas debates var zināmā mērā ietekmēt vēlēšanu iznākumu, jo trešdaļa francūžu vēl nav izlēmusi, kā balsot, lai gan līdz vēlēšanu pirmajai kārtai atlikušas vairs tikai 19 dienas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bija laiks, kad LIPen bez žēlestības noēda savu mīļāko papucīti, kas ir bijis FN vadītājs antiarabists un antiislamists iespējams, ka arī mērens antisemits. Ar viņu nav vērts strīdēties, jo viņa saņem instrukcijas Maskavā un iespējams vēl kaut ko – automatiski atbalsta visu ko dara Pu. To ir vienkārši jāizolē jo viņa spēlējās ar Francijas nākotni sautīgu interešu vadīta.

Draugiem Facebook Twitter Google+