Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

11 jautājumi un atbildes par zobu sakņu kanālu ārstēšanu (5)

RSU Publicitātes fotoRSU Publicitātes foto

SIA “RSU Stomatoloģijas institūts” Endodontijas nodaļas vadītāja dr.Arta Bandere sniedz atbildes uz pacientu 11 visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Kādas ir iekaisuša zoba nerva pazīmes, kādi ir zoba nerva bojāejas cēloņi, kāda ir zoba sakņu kanālu ārstēsanas veiksme, kādās situācijās zobu endodontiskā ārstēšanā tiek izmantots mikroskops, vai nedzīvs zobs var bojāties un citi jautājumi. Tiek skaidrots, ka gadījumos, kad pacients ir izvēles priekšā, zobu zaudēt vai pateicoties modernām tehnoloģijām un speciālistu prasmei zobu glābt, tieši endodontiska ārstēšana ir pēdējā iespēja saglabāt zobu pacienta mutē-, t.i., izārstēt iekaisumu ap zoba sakni.

Kad pacientam vērsties pie endodonta (speciālista zobu sakņu kanālu ārstēšanā)?

Bieži pacienti Endodontijas nodaļā nonāk tad, kad rentgenuzņēmumā ir pamanīts iekaisums un ārstējošais ārsts uzreiz nosūta uz sakņu kanālu ārstēšanu. Diemžēl, ne vienmēr endodontija ir pirmā ārstēšanas metode, jo vispirms būtu jāizvērtē zoba saglabāšanas vai atjaunošanas iespējas, lai endodontiskā ārstēšana pacientam netiktu veikta nelietderīgi. Piemēram, situācijā, kad nav iespējams funkcionāli un kvalitatīvi atjaunot zoba kroņa daļu. Bieži sākotnēji pie iekaisušiem zobiem, kuri atrodas jau zem senām, neprecīzām protētiskām restaurācijām (piemēram, kroņi, tilti u.c.), būtu vispirms jānoņem esošās konstrukcijas, lai rūpīgi varētu izvērtēt zoba kroņa daļas audu stāvokli, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai tālāk plānotu endodontisku ārstēšanu.

Kādas ir iekaisuša “zoba nerva” pazīmes?

Sūdzības var variēt no spontānām zoba sāpēm līdz pat ilgstošām, mazāk izteiktām vai ļoti stiprām sāpēm, sūdzībām par diskomfortu uz siltu vai aukstu kairinātāju, sāpīgumu uzkožot uz zoba vai košļājot. Ir situācijas, kad pacientam sūdzību var arī nebūt nemaz.

Bieži zoba iekaisuma procesu norāda rentgenogramma, taču ir situācijas, kad arī rentgenoloģiski patoloģiju ir grūti diagnosticēt.

Nereti ir gadījumi, kad pacientam sūdzības par zobiem nav, taču rentgenoloģiski skaidri redzama patoloģija.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Labs un izglītojošs raksts gan pacientiem, gan zobārstiem.

  2. Zobārsts zobus neārstē, bet likvidē sekas.., ja sāp – izdarīs tā, lai nesāp! Sakņu kanālu “ārstēšana” nav ārstēšana – bet parasti zoba nerva izņemšana (likvidēšana) un tukšuma aizpildīšana ar mākslīgiem materiāliem! Tatad, ja esat nodzīvojies lidz tam, ka zoba nervs ir jāizņem – pats vainīgs un to vairs saārstēt nav iespējams, vienīgi izņemt, iztīrīt, aizpildīt ar mākslīgu materiālu – ZOBS TĀLĀK PALIEK NEDZĪVS! Ir likvidētas sekas un jums nesāp, – tāpēc jūs jūtaties izārstēts (bet, ja loģiski padomā,- tā nav arstēšana, bet seku likvidēšana)

    • Jaskatās kompleksi, jo zobs un žokļa kauls ir bioloģiski audi, ar tur notiekošiem fizioloģiskiem vai pataloģiskiem procesiem un reakcijām.
      Jā, zobs pēc kanālu ārstēšanas kļūst nedzīvs, bet kaulaudi, kuri zobu balsta, ir vitāli, dzīvi, ja tur bijis iekaisuma process, tad arī tam jāizdzīst. Un tas ļoti atkarīgs no tā, kā zobs ticis iztīrīts, sapildīts un kāda ir paša makroorganisma jeb cilvēka imūnreakcija.

    • Nafig man vinjus dzivus vajag.labpraat visiem vinjiem nervus izrautu .ta nav ta vieta kur man vajadzetu uztraukties vai tas zobs dzivs vai nedzivs.galvenais ka zobs.

Draugiem Facebook Twitter Google+