1+1=3 jeb sabiedriskais medijs 0
Tāda ir formula, kā plānots pārveidot sabiedriskos medijus Latvijā un izveidot jaunu zīmolu ”Latvijas sabiedriskais medijs”. Apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, tiktu izveidots viens multimedija resurss, piedāvājot sabiedrībai gan radio, gan televīziju, gan interneta saturu.
LTV lielākais konkurents – zviedru MTG grupa, kam pieder LNT un TV3, jau ir ”veiksmīgi uztaustījis sabiedrības interesi par ziņām”, trešdien, prezentējot jauno sabiedriskā medija koncepciju, teica viena no koncepcijas izstrādes organizētājām Zane Čulkstēna (biedrības ”Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs” valdes priekšsēdētāja). To apzinoties, tapis plāns, kā sabiedriskajos medijos spēcināt ziņu dienestu veikumu un spējā noteikt dienaskārtību ”pārsist” komerciālos medijus, piebilda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Viņš arī uzsvēra, ka jāpaspēj ielēkt aizejošajā vilcienā, ko sauc ”digitālā revolūcija”, un ir pēdējais laiks īstenot stratēģisku nācijas komunikāciju, it īpaši ņemot vērā, ka atrodamies blakus Krievijai ar tās medijiem.
Vairāk latviešu valodā
Viens no līdz šim aizmirstajiem auditorijas segmentiem, kam veltīt īpašus raidījumus, varētu būt ārzemēs dzīvojošie latvieši. Lielāks oriģinālraidījumu skaits jāveido arī bērnu un jauniešu auditorijai. Bet attiecībā uz mazākumtautībām secināts, ka valoda nebūt nav galvenā atslēga uz skatītāju sirdi. Domājot par medija attīstību ilgtermiņā, drīzāk jādomā par mazākumtautību pārstāvniecību ziņu saturā. To varēšot arī izmērīt, skaitot, cik daudz kuru tautību pārstāvji tiek intervēti, “lai nebūtu kā pašlaik, kad, skatoties ”Panorāmu”, rodas iespaids, ka Latvijā krievvalodīgie nemaz nedzīvo,” teica Z. Čulkstēna. Līdzīgi varētu tikt skaitītas intervēto politiķu “galvas”, lai palielinātu intervēto vienkāršo iedzīvotāju procentu.
Pēc diviem gadiem plānots arī izveidot sabiedriskā medija reģionālos punktus, jo līdz šim reģionālie mediji esot pārāk atkarīgi no vietvalžu ietekmes. Galvenais uzstādījums: nostiprināt sabiedriskā medija neatkarību.
Nodos lemšanai valdībā
Latvijas sabiedriskā medija koncepcija tapusi, organizējot 45 darba grupas, kurās piedalījušies ap 200 dažādu nozaru speciālisti, teju visas ministrijas, veiktas arī iedzīvotāju aptaujas. Kad pēc prezentācijas raidījuma ”Jauna nedēļa” veidotājs Egils Zariņš publiski uzdeva jautājumu, kāpēc viņš neesot iekļauts ekspertu lokā (kā zināms, pagājušā gada nogalē atklājās, ka LTV vadība nevēloties turpmāk programmā iekļaut šo raidījumu), sabiedriskā medija koncepcijas projekta vadītājs, LTV pagaidu administrators Gints Miķelsons atbildēja, ka uz piesaistīto ekspertu vietām noritējis konkurss un, ja esot šaubas par izvēlēto sabiedrības pārstāvniecību, jāgaida Valsts kontroles ziņojums par noritējušo koncepcijas izstrādes gaitu.
Kad visas iesaistītās institūcijas būs devušas savu atzinumu, koncepcija tiks nodota valdībai. Tā kā izdevies iekļaut Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020. gadam izdevumus vienota sabiedriskā medija izveidei, esot visas cerības, ka valdība šo koncepciju atbalstīs, teica klātesošie NEPLP pārstāvji.
NEPLP koncepciju apstiprinājusi vienbalsīgi; tā tapusi pēc citu valstu – galvenokārt Somijas, arī Zviedrijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas – sabiedrisko mediju piemēra.
Vajadzēs miljonus
Jau drīzumā tiks atklāta sabiedriskā medija interneta lapa, kurā pusi no satura veidos LTV un LR, otru pusi – jauna komanda. Ziņu dienests, ietverot radio, televīzijas un interneta žurnālistus, nākotnē varētu sastāvēt no simt darbiniekiem. Paredzēts veidot portālus bērniem un jauniešiem, arī jaunu radio raidstaciju jauniešiem sadarbībā ar radio NABA. No 2014. gada varētu palaist sabiedriskā medija versiju mobilajos telefonos.
Lielākās investīcijas – 20 miljonus latu – prasīšot televīzijas tehniskās bāzes uzlabošana. Šobrīd 70% tehnikas esot kritiskā stāvoklī, atzina tehniskās darba grupas loceklis Jurijs Švecovs, turklāt LTV joprojām izmantojot magnetofonus un lentes, kas digitālajā laikmetā ir neiedomājami.
Kopumā piecu gadu laikā multimedija investīcijās būšot nepieciešami 45 miljoni latu. Plānots, ka pusi atpelnītu no reklāmām, bet atlikušo daļu varētu rast valsts budžeta un ES fondu līdzekļos. Iespējams, 2015. gadā būtu ieviešams arī nodoklis trīs latu apmērā mēnesī no katra, kam mājās ir radioaparāts vai televizors.
Karognesēju vēl meklē
Apvienotais medijs būtu izvietojams rekonstruētā LTV ēkā Zaķusalā. Vecrīgā būtu tikai dažas studijas tiešraižu veidošanai. Prezentējot idejas, kā veidot personālu, trešdien eksperti uzsvēra, ka medijam izšķirīgi būs, vai tiks atrasti spēcīgi līderi, kas spēs idejas iemiesot dzīvē. Šāds ”karognesējs” varētu būt jaunā LTV valde piecu personu sastāvā, kas kļūs zināma pēc konkursa beigām šā gada 1. martā. Tiesa, pagaidām televīzijā turpinās neziņa, kas uzņemsies vadību, un, iespējams, tieši šis apstāklis izskaidro, kāpēc no LTV nupat aizgājusi gan ”Panorāmas” “seja” Arnis Krauze, gan diktore Ilva Liepiņa. LTV ģenerāldirektora krēslu pametušais Edgars Kots kopš 2. janvāra vada AS ”Diena”, bet LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts aizgājis no darba, lai ārstētu atkarību no alkohola…
Tikmēr koncepcijā rakstīts, ka jāmeklē jauni talanti, lai tos, kā arī esošos LTV un LR darbiniekus īpaši apmācītu multimediju lietošanā un komandas vadīšanā. Tādēļ plānots veidot Mediju mācību centru, kas būšot panākumu zelta atslēdziņa.
Koncepcijas prezentāciju noklausoties, LR valdes loceklis Jānis Siksnis pauda atbalstu mērķiem un vīzijai, kā jāveido medija saturs, taču viņu māca bažas, vai valdība būs gatava atbalstīt daudzu miljonu projektu. Plāna turpmākais liktenis atkarīgs no politiskās gribas – tā trešdien atzina arī bijušais Somijas sabiedriskā medija YLE padomnieks, pašreiz Tamperes universitātes mediju menedžmenta profesors un Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents Gregorijs Lovs.
