Latvijā
Vēsture

1198. gada 24. jūlijā. Imantas varoņdarbs 16


Lībiešu karavīra tērpa rekonstrukcija.
Lībiešu karavīra tērpa rekonstrukcija.
Lībiešu karavīra tērpa rekonstrukcija.

Pirms 820 gadiem, kā vēsta 13. gadsimtā sarakstītā Livonijas Indriķa hronika, notika kauja pie Rīgas jeb Senā kalna, kas atradās aptuveni tagadējās Esplanādes vietā. Kaujā no lībieša Imauta (Imantas) rokas krita krusta kara pret lībiešiem vadītājs bīskaps Bertolds. Sakšu krustnešu uzbrukuma sākumā lībieši jeb līvi atkāpās. Hronika raksta: “Līvi metās bēgt. Bīskaps paša neprasmīgi vadītā zirga straujuma dēļ iejuka bēgošo pūlī. Divi no tiem viņu satvēra, kāds trešais, vārdā Imauts, viņam no mugurpuses izdūra cauri šķēpu, un citi viņu saplosīja locekli pa loceklim.” Kauju lībieši tomēr zaudēja un tai sekoja plaša zemes postīšana. Pēc Bertolda atbildīgais par krusta kariem Līvzemē kļuva daudz apsviedīgākais Brēmenes bīskaps Alberts, viņš arī Rīgas pilsētas dibinātājs. Imauta jeb Imantas tēlu 19. gadsimta sākumā atkal atdzīvināja vācbaltu publicists un apgaismotājs Garlībs Merķelis, kurš 1802. gadā sarakstīja teiku “Vanems Imanta”. Tajā gan maz kopīga ar hronikas sižetu. Krietni vēlāk, 1874. gadā, pie šī tēla atgriezās arī Andrejs Pumpurs, sacerot dzejoli “Imanta”, kas tautiskās atmodas gados tika uztverts kā alegorija par latviešu tautas pašapziņas atdzimšanu.

LA.lv