12 ceļazīmes aprīlim 0
Ik rīts nāk arvien siltāks, spirgtāks un zaļāks. Dodamies pašā pavasara viducī, ļaujamies tam. Izbaudām sauli, vēju un nevairāmies no lietus lāsēm. Smeļam pavasarī spēku. Līksmi pamājam baltam mākonim, jo tas ved mūs uz vasaras pusi.
2 pumpuri brokastīs
Augšanas spēks, kas pilda katru pavasara mirkli, mudina doties garākos klejojumos. Mežs, upmala, pļava – viss dzīvības azarta pilns! Savvaļas augi ir dabīgo uzturvielu krātuve, turklāt vērtīgums ir lielā koncentrācijā, tādēļ pietiek ar pavisam mazu piedevu maltītei.
Ēdami ir visi pumpuri. Priedes, liepas, bērza, kļavas, augļu koka un ogulāja – iemetam pa vienam vai diviem pumpuriem mutē. Izgaršojot katrs atradīs tīkamāko. Apses pumpurs šķiet rūgtens, taču arī derīgs veselībai, tikai jānoņem lipīgās zvīņas.
Atzinīgo vārdu atbalss
Gavilēšana par otra veiksmi dara pasaulei zināmu: arī ar mani var notikt kaut kas tikpat labs. Priekā ir spēks. Priecājoties gars ir atvērts, tāpēc ļaunums top bezspēcīgs. Tādēļ tik svarīgi neskopoties ar atzinības vārdiem tiklab tam, kurš dzīvē daudz sasniedzis, kā uz veiksmes pusi pirmo soli paspērušajam.
3 reizes avotā
Ja vien ir iespēja tikt pie avota, mācāmies paņemt no tā spēku. Vispirms ar avotiņu sasveicināmies un lūdzam palīdzēt.
Iesmeļam plaukstās ūdeni un trīs reizes nomazgājam seju uz augšu – no zoda līdz pierei, tad pāri galvai, skarot arī pakausi. Tā atbrīvojam sevi no sliktām domām – gan tām, kas par mums domātas, gan tām, ko paši esam palaiduši pasaulē.
Pēc tam avotā noskalojam rokas tā, lai ūdens tecētu no pirkstiem uz leju. Vislabāk – jau sākot no elkoņiem. Tā aizpludinām informāciju par to, kas ar rokām darīts ne tā, kā gribētos.
Ar tīrām plaukstām padzeramies ūdeni un pasakām avotiņam paldies par atbalstu, kas tajā rasts.
Vingrinājums: lasīt lēni
Prasme veselīgi novecot mazāk saistās ar ķermeni, bet vairāk – ar domāšanu. Ja vēlamies trenēt atmiņu, nelasām grāmatu ātri. Darām to lēni un cītīgi, iztēlojamies, kā tur viss izskatās, mēģinām atšifrēt, kāpēc grāmatas varoņi rīkojas tieši tā.
Lai palīdz prieks!
Ja gribam turēties pretī nīkulīgumam, iepriecinām sevi. Jo vairāk sanīkuma – jo vairāk prieciņu vajadzēs tā promdzīšanai. Novietojam uz galda ziedošu puķi, uzsienam košu lakatu, satiekam tuvu cilvēku, piedzīvojam emocionāli bagātinošu brīdi tīkamā pasākumā. Patiesi – kļūst labāk!
Vēdināsim domas un ķermeni!
Intensīvi darbinātām smadzenēm trūkst skābekļa, domas neraisās. Āda neelpo, seja krāsojas pelēcīga. Tādā brīdī nepieciešams svaiga gaisa malks, tas uzmundrina. Pietiek desmit minūtes pastaigāties pavasara saulē, lai organismā sāktu sintezēties garastāvokli uzlabojošas vielas.
Viena ciet, otra vaļā
Pēc pamošanās apguļamies uz kreisajiem sāniem un minūti vai divas elpojam caur labo nāsi – tā aktivējas rīcībai nepieciešamā enerģija. Arī dienā, ja jūtam, ka nepietiek spēka vai noteiktības kādai darbībai vai lēmuma pieņemšanai, vērts noliekt galvu uz kreiso pusi un brīdi tā pastāvēt, paturot ciet kreiso nāsi. Šādi elpojot, gribasspēks sasparojas.
Kļūdas aizdzen ar citronu
Japāņu zinātnieki darbspēju paaugstināšanai iesaka aromterapiju. Rekords pieder citrona smaržai – ja tā vēdī datora tuvumā, neprecizitāšu un kļūdu esot divreiz mazāk. Labi iedarbojoties arī lavandas aromāts.
Atveries smaržodams
Zāle nedīgst ar šausmām un piespiešanos, bet viegli un smaržodama. Arī cilvēks var būt kā zāle, lietus vai palos pārplūdis strauts, ja vien pats to vēlas. Iedomājies sevi kā koka pumpuru. Apkārt vējš, saule, cīruļu treļļi, bet tu smaržodams veries vaļā, līksmi kļūdams par šīs realitātes sastāvdaļu. Esi vērtība, jo veic savu pienākumu.
Laba izvēle – laba oma
Katru rītu sākam ar skaļi izteiktu apņemšanos – šodien izvēlos būt labā garastāvoklī! Un to ievērojam visu dienu. Ja pārņem negācijas, nosaucam tās vārdā: tagad nu gan esmu ļoti dusmīgs; jūtos vīlies un neapmierināts, nokaunējies…
Piefiksēts un izrunāts, negatīvais atkāpjas, mazinās. Vieglāk noturēties labā garastāvoklī.
Miesa un gars rokrokā
Ja domājam optimistiski, ķermenis spriganāks, un otrādi – vingrā miesā arī prāts elastīgāks. Ja nav spara trenēt muskuļus, pavingrinām smadzenes; ja domāšana prasa brīvdienu, liekam pasvīst muskuļiem.
