12. gadsimta ikonas dēļ Sanktpēterburgas muzejam konflikts ar Krievijas Kultūras ministriju 2
Sanktpēterburgas Valsts krievu muzejam nekustamā īpašuma mogula Sergeja Šmakova dēļ radies nopietns konflikts ar Krievijas Kultūras ministriju, raksta “Theartsnewspaper.com”.
Muzeja direktors Vladimirs Gusevs gan noliedzis apsūdzības, ka Šmakovs viņu spiež pārvietot vienu no krājuma nozīmīgākajiem priekšmetiem – 12. gadsimtā gleznotu erceņģeļa Gabriela ikonu, ko Krievijā dēvē par “Eņģeli ar zelta matiem”, uz tās glabāšanai absolūti nepiemērotu baznīcu Mihailovskas pilī.
Oktobra sākumā muzeja kuratori vērsušies Sanktpēterburgas ģenerālprokuratūrā ar prasību izmeklēt ikonas “kriminālas ekspropriācijas mēģinājumus”. Jau 18. muzejā viens no Krievijas Kultūras ministrijas departamentu vadītājiem, Jurijs Jevtuhins, pieprasījis, lai muzejs pārved ikonu uz baznīcu, kuru atbalsta uzņēmējs. Jāpiebilst, Šmakovs ir tas biznesmenis, kurš uzdāvināja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam dzīvokli ar vēlējumu, lai viņš “valdītu 1000 gadus” (dzīvoklis, pēc prezidenta lūguma, tika ziedots maznodrošinātai ģimenei).
Kuratori apgalvo, ka Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis septembra nogalē apskatījis ikonu, un pēc šīs vizītes muzeja direktors Vladimirs Gusevs izteicis bažas par politisko spiedienu un savu amatu.
Speciālisti apgalvo, ka ikona ir pārāk trausla, lai to glabātu baznīcā, kurā nav ne klimata kontroles, ne arī pietiekamas drošības sistēmas. Vēl mazāk piemērota ikona būtu regulārai pārvietošanai starp muzeju un baznīcu dievkalpojumu vajadzībām, uzskata speciālisti. Šmakova piedāvātie četri miljoni rubļu baznīcas rekonstrukcijai esot nepietiekami. Tā tehniskajai izpētei vien, lēš mākslas vēsturniece Irina Šaļina, vajadzētu vismaz desmit reizes vairāk līdzekļu.
Šaļina arī izteikusi bažas, ka, pārvedot ikonu uz baznīcu, muzejs to varētu zaudēt pavisam, kā jau noticis 2009. gadā, kad vienam no Šmakova attīstītajiem īpašumiem aizdota 14. gadsimtā tapusi Jaunavas Marijas ikona. Tā tikusi izsvītrota no muzeja krājuma un pārcelta uz Grabara Mākslas konservācijas centra fondiem, faktiski glabājoties Šmakova baznīcā.
“Iedomājieties franču miljonāru, kurš pieprasītu Francijas Republikas prezidentam, lai Mona Liza tiktu regulāri vadāta uz mazu baznīciņu Luvras tuvumā, ko viņš restaurē,” salīdzināja Šaļina.
