Egils Līcītis: 12. Saeimas horoskopi – kurus pasūtīja dillēs, kurus sūtīs bekot 0
Līdz Saeimas vēlēšanām vēlētāju uzskati un noskaņojumi vēl pašķobīsies, bet tautas sapulcē ar lielām bungām Eiroparlamenta vēlēšanās nolemtais apmēram ļauj pareģot balsojuma iznākumu rudenī. Ļoti žēl, ka humānais koridors uz Briseles stikla namiem neatvērās “Suverenitātei”, Kristīgajiem demokrātiem un pārējām džinkstoša oda izmēra partijām. Es zinu cilvēkus, kuri no bērna kājas grasījās balsot par šiem “spēkiem”, un, ja negāja kā smērēts, tad tikai tāpēc, ka Cimdars apēda par viņiem nodotos biļetenus, bet par to jau CVK priekšsēdētāju 4. maijā apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni, lai arī turpmāk vēlēšanās viss štimmētu kā pēc Šveices pulksteņa. Ordeņus un godalgas drīzāk pelnījušas mūsu sīkpartijas, kuras izrāda apskaužamu dzīvelību, ir klāt uz katrām vēlēšanām, lai saņemtu 0,2% atbalstu un risinātu matu skaldīšanas vērtas problēmas.
Atļaujiet stādīt jums priekšā citu skudriņu – izreklamēto Attīstības partiju. Apstākļu sagadīšanās dēļ arī tai sanāca falšstarts, tomēr atradās 2% sievieškārtas vēlētāju, kuru mātišķais instinkts mudina palīdzēt bezpalīdzīgajiem! Kļūdas tiks labotas, būs inovācijas, lai ziepju burbuli uzpūstu lielāku, jaunā kampaņa būs vesta uz zinātniskiem pamatiem. Žagara kungs nodrošinās Attīstības partijai atsaucīgo sieviešu balsis, Repše pievāks bērnu simpātijas, savukārt par “Dinamo” kapteini Sandi Ozoliņu jāpaceļas visu vīriešu īkšķiem vecumā no 18 līdz 80 gadiem.
Nacionālajai apvienībai vēlēšanās vienmēr ir pašapkalpošanās. Svaru kausā iekrīt tik balsu, cik tanī brīdī augsta vai zema ir pilsoņu patriotisma intensitāte, valsts apdraudētības sajūta. Vērtību un ideālu uzturēšana, protams, ir laba lieta, bet pēc tālākiem horizontiem NA diez ko nesniedzas.
Zaļo un zemnieku savienības attīstības plānā nepieciešams jauns izrāviens, lai vēlētājs nenosūtītu apvienību vākt govju pļekas, kā tas gandrīz gadījās, ciešot apjomīgus zaudējumus pēc tam, kad vienas pašvaldības vadītājs sadomājās uz savu roku taisīt privātu ārpolitiku. Tā bija ļoti slikta ilustrācija ZZS kā mērenības un stabilitātes iemiesojuma tēlam. Tas ir sagrauts tiktāl, ka ne viens vien atbalstītājs tagad pārdomā – vai par ZZS ir droši balsot?
Daudzi “kompetenti” novērotāji pirms Briseles vēlēšanām teicās ļoti labi un pat bez stetoskopa sadzirdējuši “Vienotības” astmu. Viņiem bija ko žultaini brīnēties, ka vēlētājs bijis tāds muļķadesa, ka atdevis balsi par erozijas sagrauzto un slimības pārņemto varas partiju. Redziet, pirms trim gadiem konstrukcija, ko sauca par Zatlera Reformu partiju, nozaga aptuvenus 20 procentus “Vienotības” balsu, un tagad “Dombrovska komanda” tikai atguvusi to, kas tai pienākas. Tas ir, 40% ir ar mieru “par ko tādu” balsot – eiropeisku, pārāku par citām partijām, kuras biedrus nav kauns publikai izrādīt. Šie cilvēki balsotu par ko labāku, bet “nav jau par ko vēlēt”. Nekas labāks nav izgatavots ne no plastmasas, ne no dabiska materiāla pinuma – nepietiek klūdziņu. Līdz ar to vienīgi ļoti veiksmīgi izvēlēti premjera kandidāti var kāpināt partiju izredzes un patīkami pārsteigt elektorus, bet viens gan nav pārcilvēks.
