120 liliju šķirnes krāšņā dārzā Dobeles novadā 0
Kā puķu kolekciju iekļaut dārza plānojumā, papildinot, bet nesaraibinot kopainu? Kā pagarināt liliju ziedēšanas krāšņumu? Vai greznās un smaržīgās Austrumu lilijas ir tik prasīgas, kā pierasts domāt?
Atbildes uz šiem jautājumiem var saņemt Egijas un Mārtiņa Lazdiņu lauku sētā “Lazdiņi” Dobeles novada Auru pagastā.
Šis ir jauns īpašums, dārzam ir seši gadi. Māja celta klajā vietā, kur agrāk pletās kartupeļu lauks. Vienu hektāru lielo piemājas platību aizņem daiļdārzs, kurā ir vieta gan apmēram 120 šķirņu lielai liliju kolekcijai, gan dīķim un bērnu rotaļu laukumam.
Egija un Mārtiņš ir agronomi, abi strādā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Agrario”, bet dēliņš Didzis iet bērnudārzā. Daiļdārza veidošana un liliju kolekcija ir Egijas vaļasprieks.
Plašums nezūd
Pagalmā paveras plaša panorāma. Skatiens nekur neatduras, iekoptos laukus var redzēt vairāku kilometru tālumā. Vieta ir līdzena kā galds, vējam nav kur aizķerties, un šādās dienās tas mājiniekiem un ciemiņiem liek padrebināties. Taču šim apstāklim ir arī savas priekšrocības – liliju kolekcija tiek kārtīgi izvējota, nemetas pelēkā puve un citas slimības.
Zemgaliešus šāda ainava aizkustina un priecē, bet Kurzemē vai Latgalē dzimušos, iespējams, mulsina – nav ne reljefa, ne lielu koku, ne upītes vai ezera, gluži kā stepē!
Egija ir dzimusi Zemgalē, Jelgavas pusē, un viņai te patīk. Piemājas teritorija un dārzs plānoti tā, lai saglabātu plašumu. Augi stādīti lielās grupās, atstājot daudz vietas zālienam. Skujeņus iegādājas nelielus un stāda vairāku metru attālumā citu no cita, rēķinoties ar pieaugušu augu izmēriem. Tāpēc pirmajos gados dobes izskatās patukšas, toties interesanti vērot, kā no 10 cm maza vēdekļveida kadiķa stādiņa izaug kupls krūms divarpus vai trīs metru diametrā.
Izveidots arī bērnu rotaļu laukums ar šūpolēm, smilšu kasti un kāpelēšanas ierīcēm.
Daudziem entuziastiem ir problēma, kā kolekciju apvienot ar daiļdārzu. Egija atradusi risinājumu, ko var izmantot, veidojot arī citas, piemēram, dāliju vai sīpolpuķu kolekcijas. Liliju dobēm atvēlēta vieta dārza tālākajā daļā. Gar divām tā malām ierīkotas garas liliju dobes, starp tām atstāta zāliena josla, kura kalpo arī par celiņu. Ļoti ērti – lilijas var labi apskatīt un viegli apkopt, jo iespējams pieiet no abām pusēm.
Dekoratīvās dobes klāj mizu mulča. Tās pirkšana iesit pa kabatu, taču saimniece secinājusi, ka atmaksājas. Nesējas nezāles, ietaupās laiks ravēšanai. Zeme zem mulčas ir mitra un pavēsa. Tas apmierina daudzus augus, kuriem nepatīk, ja saknes pārkarst. Protams, kāda pienene, usne vai balanda izlien arī caur mulčas slāni, taču zeme apakšā ir irdena, nezāles var viegli izraut.
Teorija un prakse
Dārzā bijām jūlija beigās, kad Āzijas grupas lilijas ziedēšanas stafeti nodeva krāšņajām un smaržīgajām Austrumu un OT grupas lilijām.
Par Austrumu lilijām dzirdēts, ka tās ir jutīgas un mūsu klimatā īsti negrib augt. Toties par šīm skaistulēm varam priecāties arī ziemā, jo smaržīgās Austrumu lilijas ar grandioziem baltiem vai sārtiem ziediem tagad piedāvā teju vai katrā puķu veikalā. Var teikt, ka esam liliju skaistuma izlutināti, bet vēl pirms desmit gadiem tās uztvērām kā brīnumu.
Austrumu lilijas izveidotas, krustojot vairākas savvaļas sugas – Japānas liliju (Lilium japonicum), krāšņo liliju (L. speciosum), zeltaino liliju (L. auratum), sarkanīgo liliju (L. rubellum) un citas. To ziedi ir lieli, grezni un ļoti aromātiski. Tām patīk viegli skāba, irdena augsne ar labu drenāžu. Vēlams uzbērt mulčas kārtu – nekaļķotu kūdru, mizu mulču vai kādu citu materiālu, kurš nav sārmains. Neberiet pelnus, jo šīs lilijas to necieš! Uz ziemu dobes vēlams piesegt.
Vēlāk, krustojot Austrumu lilijas un trompetlilijas, izveidoja OT grupas lilijas (nosaukums radīts no vecākaugu grupu pirmajiem burtiem – Oriental (Austrumu) un trompetlilijas). Tās ir izturīgākas, jo no trompetlilijām mantojušas dūšīgu augšanas sparu, bet no Austrumu lilijām – milzīgus, plaši atvērtus ziedus košās krāsās. Labi aug saulainā vai viegli noēnotā vietā, ielabotā augsnē ar neitrālu vai viegli skābu reakciju. Šīs lilijas ir salcietīgas, tomēr drošības labad uz ziemu var nedaudz piesegt. Arī tām patīk mulča, lai saule nekarsētu sīpolus. Lilijas stāda tā, lai virs sīpola paliktu augsnes slānis 3 sīpolu dziļumā. Lai pasargātu no lieka mitruma, apakšā paber drenāžas kārtu – granti vai keramzītu.
Lazdiņu dārzā ir ļoti smaga, mālaina augsne, to ielabo ar kūdru un kompostu. Egija stāsta, ka pretēji grāmatās rakstītajam Austrumu un OT grupas lilijām māls patīk. Salīdzinot ar sīpoliem, kas audzēti piejūras vieglajā smilts augsnē, šeit tie padodas krietni lielāki. Augsnes reakcija ir viegli skāba vai neitrāla – pH ir no 6,5 līdz 7, un tas apmierina visas lilijas, arī martagonlilijas, kuras parasti iesaka audzēt viegli kaļķainā augsnē.
Dūšīgo augšanu un skaisto ziedēšanu panāk ar regulāru un profesionālu mēslošanu. Aprīļa beigās, kad no zemes izlien pirmie asni, lilijām uzber firmas “Yara” ražoto mēslojumu Hydrocomplex (NPK 12-11-18), apmēram 100 g uz 1 m2.
Vēlāk, maija beigās, dod slāpekļa mēslojumu, bet no jūnija sākuma līdz pirmo ziedu izplaukšanai mēslo caur lapām, ar firmas “Cheminova” mēslojumu HiFos (ar lielu fosfora saturu) un KaSe (satur kāliju un sēru). Šajā laikā lilijām nepieciešams arī kālijs un kalcijs.
Rudens pusē, kad augšana beigusies, ap 15. augustu dobēm uzber mēslojumu ar lielu fosfora un kālija saturu (NPK 6-26-30). Liliju stublājus novāc vēlu rudenī, kad tie nokaltuši un var viegli izraut.
Lai skaistums vairojas!
Katra puķumīļa dārziņā košās, taču nesmaržojošās Āzijas lilijas vairojas straujā tempā, un jau pēc dažiem gadiem no viena sīpola ir izaudzis ziedošs pudurītis. Bet kā pavairot Austrumu un OT grupas lilijas?
Egija stāsta, ka arī tām zem zemes, pie kāta virs sīpola veidojas vairsīpoliņi. Pirmajā gadā, kad tie izlien, redzama tikai viena lapiņa. Tādēļ, ja vēlas pavairot, šīs lilijas pārstāda ik pēc diviem vai trim gadiem, un mazos sīpoliņus atdala un liek atsevišķā dobē. Jaunajām lilijām sākumā ir viens vai divi ziedi, bet krāšņi tās zied pēc četriem – pieciem gadiem. Var pavairot arī ar mātesauga sīpola zvīņām, tās atdalot un apsakņojot, tad līdz ziedēšanai jāgaida kādu gadu ilgāk.
Tomēr Austrumu un OT lilijas salīdzinājumā ar izturīgajām Āzijas grupas lilijām ir nedaudz ieņēmīgākas pret pelēko puvi un vīrusu slimībām. Izskatu var pabojāt arī liliju lapgrauži (spilgti sarkanas vaboles) un to kāpuri, kas nograuž lapas un ziedpumpurus. Egija saka, ka stādījumus izpostīt tie nespēj, taču var pārnēsāt vīrusu slimības, pret kurām, kā zināms, nekādu līdzekļu nav, slimie augi jāizrok un ar visu zemi jāsadedzina.
Šīs lilijas ļoti grezni izskatās apstādījumos. Tām ir resni, spēcīgi kāti, skaistules stāv stingri un vējā negāžas. Lielai lilijai var būt 11, 15 un vēl vairāk pumpuru. Pat viens šāds liliju koks rotā dārzu un piepilda to ar patīkamu smaržu.
Šīs lilijas apstādījumos īpaši labi izskatās, stādītas grupās pa trim vai piecām. Rēķinoties ar milzīgajiem ziediem, sīpolus stāda 30 cm vai vēl lielākā attālumā.
{gallery id=”2001″}
