Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
21. septembris, 2017
Drukāt

1217. gada 21. septembrī. Pēc kaujas mirst lībiešu virsaitis Kaupo (2)

Kaupo_4

Pirms 800 gadiem, kā vēstīts Livonijas Indriķa hronikā, otrā karagājiena uz Jervu laikā Livonijas Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki kopā ar sabiedrotajiem līviem un letiem Sv. Matīsa dienas kaujā pie Vīlandes pilskalna sakāva igauņu karaspēku. Šajā kaujā krita leģendārais igauņu vadonis Lembits, bet nākamajā dienā no cīņās gūtajiem ievainojumiem nomira vēsturē ne mazāk zīmīga persona – Turaidas lībiešu vadonis Kaupo. Pazīstams kā pirmais starp ietekmīgākajiem Latvijas teritorijā dzīvojošo sentautu vadoņiem, kas labprātīgi pieņēmis kristīgo ticību, apmeklējis Romu un ticies ar Romas pāvestu, Kaupo vēsturē tiek vērtēts ļoti pretrunīgi. Agrāk viņu visbiežāk raksturoja kā atkritēju un nodevēju, tomēr mūsdienās vēsturnieki nereti sliecas Kaupo rīcībā saskatīt tālredzību un reālpolitiķa pieeju jautājumiem. Šāda sadarbība ar iebrucējiem gan nebija pieņemama vairumam viņa dzimtas locekļu, kas virsaiti pēc atkrišanas no senču ticības padzina no Turaidas pils un iznīcināja viņa īpašumus. Mirušā Kaupo miesas, vēsta hronika, tikušas pārvestas uz dzimteni, sadedzinātas pēc senas paražas un apbedītas Kubeseles (Krimuldas) baznīcā. Visus īpašumus Kaupo pirms nāves novēlēja Livonijas bīskapijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ziimiigi. Ka nodeveejs vel aizvien tiek slaveets vai netiek viennozimigi nosodits.
    Tikai vēl viens dailrunīgs fakts domājošajiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+