Pirms 730 gadiem, 1283. gada 28. oktobrī, Rīgas arhibīskaps Johans fon Lūne un Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps Gaujas stāvajā krastā lika pamatakmeni Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai – vienai no mūsdienās senākajiem dievnamiem Vidzemē.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Tiesa, precīza dokumentāla pierādījuma tam nav. Jebkurā gadījumā minētā gada 28. oktobrī – Simjūda jeb Sīmaņa un Jūdas dienā – notika baznīcas tapšanā kaut kas ļoti nozīmīgs, jo no tā arī cēlies dievnama nosaukums. Tā kā šajā gadā būvēta arī Valmieras pils, tad 1283. gadu var uzskatīt par atskaites punktu pilsētas tapšanā. 1933. gadā “Jaunākās Ziņas” par Sv. Sīmaņa baznīcu rakstīja: “Baznīcā atrodas ērģeles ar 33 reģistriem, dāvātas no bijušā Kokmuižas īpašnieka Teodora fon Šrēdera. Tanī atrodas divi zvani un divi pulksteņi. Zem baznīcas līķu pagrabi, kuri 1773. gadā aizmūrēti.” Baznīcas tornī vairākas reizes spēris zibens, tā izpostīta Lielā Ziemeļu kara laikā, taču Pirmais un Otrais pasaules karš dievnamu saudzējuši.