Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
23. marts, 2017
Drukāt

13 gadus pēc telefona zādzības sievieti “aplaimo” parādu piedzinēji (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Pirms trīspadsmit gadiem kādai sievietei paziņa nozaga līzingā ņemtu telefonu. Tagad viņa saņēmusi vēstuli no parādu piedziņas kompānijas, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.

Sieviete par notikušo zādzību vērsās policijā, kura lietu izskatījusi un likusi garnadzim atmaksāt zaudējumus.

Sieviete paļāvusies uz policiju un vairs par telefonu nav maksājusi. Taču tagad parādu piedziņas kompānija no viņas grib piedzīt 1000 eiro. Pirms 13 gadiem parāds bijis 60 eiro.

Parādu piedzinēji raidījumam nevēlas atbildēt, kāpēc parāds ir tieši 1000 eiro, jo likums aizliedzot izpaust trešās personas datus. Taču atklāj, ka šī lieta nodota tiesai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.
    Komerclikuma 389. pants nosaka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
    Komersantam, kas ir pārkāpis rūpības pienākumu, proti, nav rīkojies atbilstoši tam zināšanu un prasmju līmenim, kāds attiecīgajā komercdarbības jomā ir objektīvi sagaidāms, ir jāuzņemas civiltiesiskā atbildība par pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
    Prasījuma tiesību noilgums termiņš attiecas uz visiem darījumiem, kuri veikti saimnieciskās darbības rezultātā – noma, pirkums un pārdevums, pakalpojumu sniegšana… LR Komerclikums (406. pants) nosaka pieprasījuma tiesību noilguma termiņu – 3 (trīs) gadi.
    Ja 3 gadu laikā Jūs neveicat nekādas darbības, kas saistītas ar parāda vai zaudējumu atgūšanu, jūs varat zaudēt tiesības atgūt parādu.

    Svarīgi gan ņemt vērā, ka iepriekšminētie termiņi attiecas uz tiem gadījumiem, kad parāds ir izveidojies pret juridisku personu (A/S, SIA, IK). Attiecībā uz parādiem pret privātām personām parāds joprojām ir spēkā 10 gadus.

  2. LV Civillikums
    Parādsaistību noilgums – 10 gadi.

  3. Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījumiem izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret Civillikuma vispārīgi noteikto 10 gadu noilgumu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.
    Komerclikuma D daļas 388.pantā noteikts, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Savukārt, Komerclikuma D daļas 389.pantā noteikts, ka ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šī likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
    Vērtējamas ir prasītāja prasījuma tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījuma dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.
    Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījumiem izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
    Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka ja šī likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šī likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojami šī likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kas skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šī aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikuma vai citu normatīvo aktu. Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors to viņam atgādinājis.
    Civillikuma 1893.pantā noteikts, ka saistību tiesība izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt Civillikuma
    1910.pantā noteikts, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilguma prasību nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.
    Tiesību doktrīnā noteikts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām (…). Nebūtu pieļaujams, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un nevar plānot savu darbību,
    izslēdzot šādus draudu ( sk.Torgāns K., Saistību tiesību 1.daļa, mācību grāmata-Rīga, Tiesu nama aģentūra, 2006., 276.lpp).
    Prasītājam kā profesionālai un stingrākai darījuma pusei, kurai ir juridiskā dienesta palīdzība, bija iespējams prasību celt tiesā likumā noteiktā termiņā , bet atbildētājs ir patērētājs, kurus aizsargā arī speciālais Patērētāju tiesību aizsardzības likums.
    No minētā secināms, ka noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēra līdz 2010.gadam var iestāties 2013.gada 1.janvārī, jo normatīvos aktos Patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
    Komerclikuma D daļa, tajā skaitā Komerclikuma 406. pantā ietvertais regulējums par noilgumu, attiecas tikai uz saistībām, kas izriet no tiesiska darījuma. Proti, Komerclikuma D daļa reglamentē tikai vienu no saistību rašanās pamatiem – tiesisku darījumu.
    Sieviete vinnēs!

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+