Latvijā
Vēsture

13. janvāra atblāzma. 10 gadi kopš notikuma, kas satrieca lielu sabiedrības daļu0


No prokuratūras apsūdzībā uzrādītajiem datiem izriet, ka dažādu iestāžu kopējie zaudējumi 13. janvāra grautiņos tika lēsti par 143 433 latiem (204 086 eiro).
No prokuratūras apsūdzībā uzrādītajiem datiem izriet, ka dažādu iestāžu kopējie zaudējumi 13. janvāra grautiņos tika lēsti par 143 433 latiem (204 086 eiro).
Foto: Dainis Bušmanis

“Tiesnesim saņemt tik apjomīgu lietu ir liels pārbaudījums – gan psiholoģisks, gan profesionāls. Sešdesmit astoņi apsūdzētie bija nepieredzēti liels apsūdzēto daudzums neatkarīgās Latvijas tiesu praksē, turklāt tiesas nekad nebija skatījušas masu nekārtību lietas,” tā šodien saka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Irēna Logina, kurai bija uzticēta 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzēto iztiesāšana.

Šīs nedēļas beigās aprit 10 gadi kopš notikuma, kas satrieca lielu sabiedrības daļu.

Arī prokuratūrai neesot bijis skaidrs, kā šo lietu vajadzētu sadalīt, lai iztiesāšana būtu vienkāršāka. “Mūsu izpratnē nebija pareizi no prokuratūras atsūtīt lietu tik milzīgā apjomā. Vienlaikus regulāri savākt 68 personas uz tiesas procesu praktiski ir neiespējami, tāpēc krimināllieta tika sadalīta trīs daļās. Ja prokuratūra būtu sūtījusi tiesai uzrādītās apsūdzības par katru personu atsevišķi, tas būtu daudz efektīvāk. Mums tas process bija ilgs – pirmstiesas izmeklēšana sākās 2009. gadā, bet lietu mēs no prokuratūras saņēmām 2011. gada 21. jūlijā, taču pabeidzām 2014. gadā. Daudz laika aizņēma krimināllietas dalīšana, bet prokuratūrai nevar pārmest, jo tāda lieta bija pirmo reizi,” atzīst tiesnese.

Pati I. Logina neesot piedalījusies 2009. gada 13. janvāra mītiņā, bet, iztiesājot lietu, nonākusi pie secinājuma, ka vienmēr būs tādi cilvēki, kas uzķersies uz provokācijām. “Ja valstī daudzi ir neapmierināti ar dzīvi, tā agresija kādā brīdī var nākt laukā, lai cilvēks varētu izlādēties. Tajā brīdī viņš aizmirst, kur beidzas likuma robeža,” viņa saka. Grautiņiem neesot bijis organizētāju, tur neesot bijušas organizētas personu grupas – kāds paņēma pirmo akmeni, daži sekoja līdzi, un tā viss sācies. Tas bara instinkts bijis jūtams arī tiesas sēdēs, un ne no viena vien izskanējis: tā ir politiska lieta, mēs te esam varoņi!

Ansis spilgtā atmiņā

“Tiesā gandrīz visi apsūdzētie minēja politiskos motīvus. Vienu apsūdzēto daļu tie patiešām motivēja iesaistīties pretlikumīgās darbībās. Viņi tiesas sēdēs runāja par Latvijas ekonomiskajām un sociālajām problēmām, par upurēšanos dzimtenes labā, bet tā nebija lielākā apsūdzēto daļa. Bija acīmredzami huligāniski motīvi, izmantojot situāciju, lai apzagtu “Latvijas Balzama” veikalu, un bara aizsegā uzskatot, ka neviens viņus nenoķers.

Dažiem vaina netika pierādīta, un viņi tika attaisnoti, bet bija arī tādi, par kuru vainu tiesai nebija šaubu, bet apsūdzētie to neatzina. Visspilgtākais šajā ziņā bija Ansis Ataols Bērziņš, kurš uzskatīja, ka rīkojies pareizi, un pamatoja savu rīcību ar paražu tiesībām un citiem saviem argumentiem. Es domāju, ka šis cilvēks piedalījās graujošajās darbībās tiešām ar pārliecību, ka viņš spēs šajā valstī kaut ko izmainīt, tikai neizvēlējās pareizos līdzekļus. Viņš nebija vienīgais, kas tā domāja, bija arī citi, taču Ansis bija izteiktāks. Viņš tiesai stingri un nelokāmi pauda savu politisko pārliecību,” atceras tiesnese.

Savā apelācijas sūdzībā Augstākajai tiesai (AT) A. A. Bērziņš norādīja, ka viņa un arī citu līdzpilsoņu rīcības rezultātā tika atlaista Saeima un būtiski samazinājusies oligarhijas loma Latvijas politikā un ekonomikā. Pēc liecinieka, diplomēta ekonomista (lietas materiālos viņa uzvārds anonimizēts) teiktā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums daudzkārt pārsniedzot to skādi, kura tanī vakarā, pielietojot paražu tiesībās atļautās metodes, tika nodarīta tautas mantai. Toreiz AT konstatēja, ka apsūdzētais aktīvi piedalījies masu nekārtībās, kas bija saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, ar vardarbību pret personu, ar pretošanos varas pārstāvjiem, un saistītas ar šo darbību izraisītajām sekām.

A. A. Bērziņam par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un dienestā neieradās, tāpēc tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Ievērojama daļa demolēja skaidrā prātā

Daudzi huligāni izmantoja situāciju, lai apzagtu un izdemolētu “Latvijas Balzama” veikalu.
Foto: Dainis Bušmanis

Tiesnese norādīja, ka nebūtu patiesi apgalvot, ka visi grautiņa dalībnieki bija alkohola reibumā. Alkohols esot lietots un ietekmējis dažu dalībnieku uzvedību, tomēr ievērojama daļa Vec­rīgu demolēja skaidrā prātā. Pretlikumīgajās darbībās piedalījušies gan latvieši, gan krievi, no kuriem vairākumam bijusi pamatizglītība un vidējā izglītība, bet bijušas arī atsevišķas personas ar augstāko izglītību, kā arī daži studenti.

Apsūdzēto vidū bijuši arī ārvalstīs strādājošie, kuri uz laiku ieradušies Latvijā. Piemēram, kāds no apsūdzētajiem, atzīstot savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tiesai liecinājis, ka viņš izveidojis jaunu ģimeni Anglijā. Strādājot Anglijā par bārmeni, agrāk sodīts trīs reizes un visus sodus izcietis. Piedaloties Vec­rīgas grautiņos, viņš bijis tikai 17 gadus vecs.

Arī Edgars Gorbaņs, kurš piedalījās 13. janvāra nemieros, nebija daudz vecāks – viņam bija tikai 16 gadi. Tiesa toreiz viņam piesprieda piespiedu darbu, taču no noteiktajām stundām viņš izpildīja tikai dažas un tāpēc noteikto sodu tiesa aizstāja ar īslaicīgu – 22 dienu – brīvības atņemšanu. Edgars 13. janvāra notikumos arī pats pamatīgi cieta – viņam ar gumijas lodi izšāva aci. Edgars un piederīgie uzskata, ka to izdarīja specvienības “Alfa” vīri, tas noticis brīdī, kad Edgars gāja pie viņiem ar ledus gabalu. Pēc acs zaudēšanas viņš mēģinājis tiesāties ar “Alfu”, bet bez rezultāta.

Tagad Edgars nevēlējās runāt par šiem notikumiem, jo tie viņa dzīvi pagrieza negaidīti traģiskā virzienā. Viņa tēvs Genādijs sacīja, ka 13. janvārī uz visiem laikiem dēlam sabrucis sapnis kļūt par jūrnieku, jo dēls vairs nespēja turpināt mācības jūrskolā. Dēlam, kuram tagad ir 26 gadi, reizi četros gados ir jāmaina acs protēze, ko apmaksājot valsts, tāpēc viņš spējīgs veikt tikai pagaidu darbus. “Prokuratūra ir atteikusies uzrādīt apsūdzību tai personai, kas Edgaram izšāva aci. Policisti pateikuši, ka gumijas lodes pazudušas, bet ar videokamerās fiksēto nepietiekot. Divas reizes vērsāmies prokuratūrā, un esmu sapratis, ka pret valsti cīnīties ir bezcerīgi,” saka Genādijs.

Kaitējuma piedzīšana – civiltiesiskā kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesei Irēnai Loginai 2009. gada 13. janvāra grautiņa dalībnieku lietu iztiesāšana bijis pamatīgs profesionāls pārbaudījums.
Foto no personiskā arhīva

Grautiņos daudzām ie­stādēm tika izsisti stikli, bojātas ēku fasādes, tika sabojātas mašīnas, izlauzts ielas bruģis. Tiesnese Logina pastāstīja, ka, izskatot šīs daudzās krimināllietas, tika aprēķināti arī nodarītie zaudējumi, bet tos nebija iespējams piedzīt, jo visi šie aprēķini tika salikti vienkopus. “Tā kā nebija nodalīts katra apsūdzētā izdarītā kaitējuma lielums naudas izteiksmē, tad bija grūti tos piedzīt. Prasības par kaitējuma piedzīšanu tika atstātas izlemšanai civiltiesiskajā kārtībā. Arī prasības par morālo kaitējumu, kuru galvenokārt pieteica policisti, kuriem bija nodarīti miesas bojājumi. Tas bija liels pirmstiesas izmeklēšanas mīnuss, par ko nebija padomāts. To var saprast, jo bija jāpieņem tādi lēmumi, kas agrāk nebija pieņemti,” skaidro tiesnese.

Viņa pastāstīja, ka viens no grautiņa dalībniekiem devies uz Brazīliju, nokļuvis tur cietumā. Ja nav iespējams nodrošināt apsūdzētā ierašanos tiesā, jo nav zināms, kur attiecīgā persona atrodas, lietu var skatīt viņa prombūtnē, jo likums to atļauj. Šī persona tika nosacīti notiesāta, un, atgriežoties no Brazīlijas, lietu varot pārsūdzēt.

“Mēs esam mierīga tauta, bija ļoti daudz cilvēku, kuri nepakļāvās provokācijām. Cilvēki ir izvērtējuši šo gadījumu, un, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dotas dažādas miermīlīgas iespējas izteikt savu viedokli, kā arī pašreizējo situāciju valstī, maz ticams, ka varētu atkārtoties kaut kas līdzīgs 13. janvāra notikumiem,” tagad secina tiesnese.

Kas noveda līdz nemieriem?

* Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē 2008. gada nogalē, pasliktinājās arī ekonomiskā situācija Latvijā. Tika palielināti nodokļi, samazinātas algas, pieauga bezdarbs, lielas naudas summas tika tērētas “Parex bankas” glābšanai.

* 2009. gada sākumā politiskā organizācija “Sabiedrība citai politikai” kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijām) nāca klajā ar paziņojumu “Aicinājums Latvijas tautai”, kurā tika pieprasīta 9. Saeimas atlaišana. Paziņojuma beigās tika pausts aicinājums visiem ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī Doma laukumā. Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai “vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu” un pulcētos pie Saeimas ēkas.

* Uz protesta akciju Doma laukumā pulcējās aptuveni 10 000 cilvēku, bet pēc tās Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams. Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Notiesāja 65 personas

Krimināllietā par 13. janvāra grautiņiem kopā tika apsūdzētas 68 personas, no kurām piecas tika attaisnotas.

65 personas tika notiesātas, no kurām:

* 32 personām piemērotais sods ir piespiedu darbs;

* 3 personām – naudas sods;

* 28 personām tika piemērota brīvības atņemšana, bet 21 no tām brīvības atņemšana tika noteikta nosacīti.

Mantiskie zaudējumi

* No prokuratūras apsūdzībā uzrādītajiem datiem izriet, ka dažādu iestāžu kopējie zaudējumi tika lēsti par 143 433 latiem (204 086 eiro). No tiem:

* Saeimas kancelejai (bojāta ēkas fasāde, logu bloki, izsisti logu stikli) – 17 072 lati (24 291 eiro);

* Rīgas pašvaldības policijai (bojātas 8 automašīnas, no kurām 2 iznīcinātas pilnībā) – 39 839 lati (56 685 eiro);

* policijas darbiniekiem (sabojāts dienesta ekipējums, bojāts un tuvcīņā atņemts liels daudzums apbruņojumā esošā ekipējuma) – 5469 lati (7782 eiro);

* Militārai policijai (bojātas 4 apvidus operatīvās automašīnas) – 14 250 lati (20 276 eiro);

* “Valsts nekustamo īpašumu” valdījumā esošajiem īpašumiem (izsista vitrīna tabakas veikalam, muzikālajam restorānam, Finanšu ministrijai izsisti 30 logi, tajā skaitā Valsts kasei – 13 dubultlogi, VID – 7 logi) – 12 475 lati (17 750 eiro);

* “Maksātnespējas administrācijai” (nolaupīta plāksnīte ar informāciju par administrāciju) – 341 lats (485 eiro);

* veikalam “Latvijas Balzams” (izsisti durvju un vitrīnu stikli, sadauzīti dzērienu skapji, izlaupīta veikalā esošā prece) – 2442 lati (3475 eiro);

* “Parex bankai” (izsisti logi) – 1997 lati (2841 eiro).

Zaudējumus guva arī citas bankas, kafejnīcas un veikali.

LA.lv