Foto-LETA

Egils Līcītis: Būtu Sudrabas tantei riteņi… 26

Bērni par viņu teica – mūsu brīnumsvecīte! Studenti, jaunieši ieskatīja par laipnu večiņu. Reliģiozas sievietes domāja – tā ir mūsu dievišķā gaisma, bet uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš pavēstīja, ka bijusī valsts kontroliere nāks, lai paceltu valsti no gruvešiem. Jo sevišķi bija domāts, ka šo vēlēšanu nagla, kura visos cilvēkos modinājusi to labāko, kā seksa simbols it īpaši zandales valkājošiem pusmūža vīriešiem noraus jumtu ar savu dabas doto pievilkšanas spēku un arvien uzfrišināto frizūru, un apbrīnotāji, pielūdzēji kā sadeguši rausies pie urnām.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Bet tad iestājās nakts. – Vecais, mosties, – Inguna raustīja rotaļu biedru un blakusgulētāju, lai viņai vienai nav bail. Tas kūtri atvēra acis – vēl tak mella tumsiņa, un jau vedīsi mani staidzināt? Troksnis, klaudz durvis, man tūlīt sāksies migrēna! – sauca Inguna, un Gunārs nosprieda, ka čāčiņa atkal taisās uz ģībšanu. Būs jāčamdās naktsskapītī pēc elpināmā aparāta, ožamspirta tamponiem un valmiermuiženieka. Varbūt ierīvēt deniņus?

– Cipule, Ripule un Čipule ir prom, – Inguna lauzīja rokas. – Celies, velc čības, man likās, ka iečīkstējās eņģes, klaudzēja durvis! Vai vēl kāds neaizgāja no partijas – kungs Jēzu, kā pacelšu valsti no gruvešiem, kā viņas varēja aizšmaukt “No sirds Latvijai”!

CITI ŠOBRĪD LASA

– Va vellos, riktīgs krimiķis! – noklausījies Gulbenes pojenes izsūdzēto postu, draugs dalījās pārdzīvojumos, – tev politikā būs vairāk piedzīvojumu nekā Pifam!

– Iedomājies, Gunār, – elsoja Inguna, – viņas prašņā un prašņā. Kāpēc mūsu karogā ir miroņgalva, un vai mans pirmais puisis bija komūnists no Nikaragvas? Grib zināt, kas partijai ziedojis tik daudz tūkstošus un vai es nebūšu Krievijai dienestmeita! Jautātājas meitenes! Kas ticēs tagadiņ, ka esmu godīguma paraugs, nevis ne visai tīru darījumu sieviete.

– Kāda piķa pēc izvilki sarakstam 13. numuru, – Gunārs slēdza apskāvienos elsojošo “No sirds Latvijai” prīmu, prātodams: ak vai, pūliņi pārvērsti pelnos, viņš var pārvērsties kaut par Čarliju Čaplinu, ļaudis smīnēs vien par sudrabaini ieeļļotiem deputāta kandidāta mutē kūstošiem solījumiem.

– Kad nākamreiz filmēšos, apsegšu matus ar melnu mežģīņu plīvuru, – gudrā pūce jau zināja risinājumu, – evrībodī balsos par skumīgo dievieti, liktenīgo sievieti melnā!

Bet vecais tiesnesis pūta vien. Viņš varētu kaut apenēs filmēties, bet nav pierādījumu, ka “No sirds Latvijai” ir logs uz labāku, gaišāku pasauli, kas mainīs visu Latvijas cilvēku dzīvi, nevis privātās iedzīvošanās resurss. Nu Inguna sasita plaukstas, un vārs smaids atblāzmoja izmocītajā vaigā – Gunār, tu taču esi nodzinis ūsas! Te stāsts par čalotājiem naktī beidzas. Kaut varēja beigties savādāk – ka Gunārs sasita rociņas: Inguna, tev taču nokritušas ūsas!

Mēs zinām, ko 4. oktobrī darīs cilvēki, kuriem nav pa ceļam ar tiem, kas grib braukt ar Sudrabas kundzi vienā virzienā.