Dabā
Medības

Ugunskurs mežā – nosacījumi ugunsbīstamajā laikā0

Foto: Evija Trifanova/LETA

Atklāta uguns mežā var viegli izraisīt lielu nelaimi, īpaši ugunsnedrošajā laikā. Kā rīkoties, ja nu tomēr rodas nepieciešamība iekurt ugunskuru, kur to darīt un kā būt drošam, ka neizcelsies ugunsgrēks?

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) speciālisti skaidro, ka uzņēmums atļauj personām LVM apsaimniekotajā teritorijā ierīkot ugunskura vietas, tomēr jāievēro piesardzība, rīkojoties ar uguni, un jāatceras par savu un apkārtējo cilvēku drošību mežā un purvos.

Svarīgi ir atcerēties, ka laikā, kad mežā ir izsludināts ugunsnedrošais laikposms, kas katru gadu tiek noteikts no pavasara līdz rudenim, ugunskurus atļauts kurināt TIKAI speciāli LVM ierīkotajās atpūtas vietās.

Ārpus labiekārtotām atpūtas vietām šajā laikā ugunskurus kurt ir aizliegts. LVM nodrošina ap 400 labiekārtotas atpūtas vietas, kurās speciāli ir ierīkota ugunskura vieta. Labiekārtoto atpūtas vietu karti var atrast Mammasdabas mājaslapā.

Ārpus meža ugunsnedrošā laikposma ugunskuru var kurt arī citās vietās, tomēr, lai mazinātu ietekmi uz dabu, LVM aicina ugunskurus ierīkot tur, kur tas jau reiz ticis darīts, un ievērot ierīkošanas nosacījumus.

Tradicionāli ugunskura materiālu – nelielus sausus zarus – mēdz sakraut vigvama formā. Šāda ugunskura viskarstākais punkts ir tieši virs tā virsotnes. Ugunskurs dod daudz gaismas un siltuma. To ieteicams aizdedzināt no vēja puses, bet kurināmo likt klāt no aizvēja puses, sākot ar skaidiņām. Ugunskurs piemērots ūdens vārīšanai.

Ja kurināmā maz un tas jātaupa, nepieciešams ļoti mazs ugunskurs, malku var izkārtot zvaigznes formā. Tai izdegot, pagales sabīda tuvāk centram.

No praktiskā viedokļa ļoti ērts ir mājas tipa ugunskurs (1. zīmējums).

Tas izskatās kā no baļķiem veidots namiņš. Šo ugunskuru var izmantot pārtikas sagatavošanai un kā signālugunskuru. Tas dod daudz gaismas un siltuma. Pateicoties lielai gaisa plūsmai, šāds ugunskurs ļoti ātri aizdegas. Turklāt augšpusē var likt mazliet mitrāku malku, kas, sadegot apakšējai, paspēs izžūt.

Lielākam atpūtnieku skaitam noderīgs var būt garais ugunskurs (2. zīmējums).

To izveido no diviem baļķiem, kam pa vidu novieto smalkāku kurināmo. Baļķus novieto uz diviem koka klucīšiem, lai būtu papildu gaisa pieplūde no apakšas. Šis ugunskurs ilgi deg. Vidū izveidojas karstas ogles, kurās lielam skaitam cilvēku var uzcept, piemēram, gaļu.

Vējainās dienās lieti noderēs Dakotas tipa ugunskurs (3. zīmējums).

To ierok gruntī, un gaisa padeve tiek nodrošināta pa improvizētu tuneli. Tieši šo ugunskura tipu visbiežāk izvēlas karavīri – ne tikai tāpēc, kas tas rada lielu karstumu, bet arī tāpēc, ka no attāluma ugunskurs nav redzams, tas mazāk dūmo.

Lai kāda būtu ugunskura forma, nepieciešams sagatavot tam vietu un iekurus. Protams, var izvēlēties veikalos nopērkamos aizdedzināšanas klucīšus. Taču, ja tādu nav, var izlīdzēties ar sīkiem, sausiem skujkoku zariņiem, bērza tāsi – to nedrīkst plēst no augošiem kokiem, bet gan no kritušiem zariem. Noderēs arī sausi čiekuri.

Gan ierīkojot, gan nodzēšot ugunskuru, ir jāievēro šādi nosacījumi:
• Izvēloties ugunskura vietu, jāraugās, lai tas būtu pasargāts no vēja un būtu atstatus no augošiem kokiem, to saknēm. Ugunskura vieta augošiem kokiem nedrīkst būt tuvāk par diviem metriem. Ugunskuram nepiemērota vieta ir tāda, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 15 cm. Šādās vietās ugunskuru kurt nedrīkst!
• Pirms uguns iekuršanas ar lāpstu jānoņem tik daudz augsnes virsējā slāņa (zemsegas), lai no ugunskura malām līdz tam būtu vismaz pusmetru liels attīrīts minerālaugsnes laukums.
• Kad dodaties prom, ugunskura vieta ir rūpīgi jānodzēš – jāsalaista ar ūdeni un jāapber ar smiltīm. Salaistot jāuzmanās, lai ūdens neaizskalo no ugunskura vietas vēl gailošas ogles. Ja, ugunskuru ierīkojot, ir noņemts augsnes virsējais slānis (zemsega), pēc nodzēšanas tas ir jāsaliek atpakaļ.
• Atpūtas gaitā radušies atkritumi jāņem līdzi vai, ja tiek izmantota labiekārtota atpūtas vieta, jāatstāj tiem paredzētajā urnā.

Ņemiet vērā:
Privātīpašumā ugunskura kurināšana jāsaskaņo ar tā īpašnieku un jāievēro drošības prasības, tāpat jāņem vērā attiecīgās pašvaldības teritorijā spēkā esošie noteikumi.

LA.lv