Latvijā
Vēsture

1378. gada 17. martā. Aizpute top par pilsētu 16

Senā Aizputes pils 20. gs. sākumā

Pirms 640 gadiem Kurzemes bīskaps Otto apdzīvotai vietai Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. Kurzemē tā bija ceturtā pilsēta, kas izpelnījusies tādu godu tūdaļ aiz Piltenes, Kuldīgas un Ventspils.

Izveidota 1249. gadā, līdz ar mūra pils uzcelšanu, Aizpute tajā laikā bija viena no nozīmīgākajām Latvijas pilsētām. Pilsētas ģerbonis tajā laikā ir mūks ar biķeri rokā.

Tiesa, vēl pirms krustnešu atnākšanas Aizputes vietā atradusies kuršu Beidas pils, kas ietilpusi Bandavas zemē.

Viduslaikos caur pilsētu stiepies stratēģiski svarīgais Rīgas–Prūsijas satiksmes ceļš.

Turklāt Aizputi varēja uzskatīt arī par ostas pilsētu, jo preces, izkrautas Sakas upes grīvā (pie mūsdienu Pāvilostas), pa Tebru tālāk laivās nogādāja uz Aizputi.

Ceļš bija tāls, taču tirgotājiem izdevīgāks – Kurzemes bīskapijas pārvaldītā Aizpute, pretēji Livonijas ordeņa Ventspilij un Kēnigsbergai, neprasīja muitu.

Līdz ar to preces Kurzemei bija izdevīgāk ievest šādā aplinkus ceļā. Pilsētai Sakas upes grīvā bijušas arī preču noliktavas.

“Treknajiem gadiem” gan pienāca beigas, kad poļu–zviedru kara laikā tika izpostītas visas noliktavas un būves pie Sakas grīvas.

Turklāt 1660. gada Olīvas miera līgums paredzēja, ka upe aizberama akmeņiem un padarāma kuģošanai nederīga – tas tādēļ, lai lieki nekonkurētu ar zviedru Rīgu.

Tas arī bija Aizputes kā ostas pilsētas gals. Mūsdienās Aizputē ir ap 4600 iedzīvotāju.

Saistītie raksti
LA.lv