Kokteilis
Ceļo

Akacī nespirinies! 14 mežsarga Ulda Saulīša padomi mežā gājējiem 6

Foto – Fotolia

– Ir sācies dzērveņu laiks, un tas ir pats bīstamākais, jo tad nomaldās visvairāk cilvēku, – skaidro pieredzējis mežā gājējs un pensionēts mežsargs ULDIS SAULĪTIS. Arī šovasar mežā apmaldījušies daudzi cilvēki. Pirms doties sēnēs vai ogās, ieteicams ņemt vērā speciālista padomus.

1. Meklē kompāniju

Visdrošāk uz mežu un purvu doties vismaz divatā. Kompānijā jānorunā, cik tālu viens no otra ies, kā sazināsies, lai nebūtu uztraukumu un laika tērēšanas, meklējot šķietami pazudušo biedru. Pārbaudīta metode – uzturēties norunātajā sektorā un ik pa brīdim saūjināties.

Uz telefona zonu ne vienmēr var paļauties.

2. Orientējas pēc saules

Vislabāk uz mežu doties saulainā laikā, jo var iegaumēt, kur saule atradās, ienākot tajā. Tas sevišķi svarīgi ir tiem, kuri slikti orientējas mežā. Ja laiks ir apmācies un sauli neredz, pat pieredzējis sēņotājs var apmaldīties trijās priedēs. Purvā šis teiciens darbojas vistiešākajā nozīmē – priedītes mazas, vienādas, tālumā redzēt nevar.

Purvs ir visviltīgākais, jo cilvēks, ilgu laiku noliecis galvu, cītīgi skatās sūnās un pārējo nepamana.

3. Gatavo iztikas minimumu

Mežā līdzi jāņem pirmās nepieciešamības lietas. Iespējams, tās pat ne reizi nenoderēs, taču dos drošības sajūtu. Ieteicamas regulāri lietojamās zāles un tās, kas noder pirmajai palīdzībai (piemēram, ja ir sirdsslimības, diabēts), kompass, plāksteris, šokolāde brīdim, kad vairs nav spēka, plēves apmetnītis. Aptiekā var iegādāties folijas segu brīžiem, kad nācies izmirkt vai jānakšņo mežā. Labi noder arī neliels gumijots paklājiņš, kādu izmanto ravējot. Varēs apsēsties uz ciņa vai rāpot pa sūnām, nesaslapinot apģērbu un pasargājot sevi no ķermeņa atdzišanas.

Līdzi jāņem hermētiski iepakoti sērkociņi vai šķiltavas.

4. Uzlādē telefonu

Kabatā liek telefonu ar pilnībā uzlādētu bateriju, lai apmaldoties paziņotu par radušos situāciju. Gan jau atradīsies kāds, kurš labi pārzina mežu un palīdzēs tikt ārā. Protams, var izmantot speciālu programmu, kas palīdz izkļūt mežmalā, taču uz to nevar paļauties, jo mežā bieži vien telefonam nav zonas.

Pat tad, ja ogotājam kļuvis slikti un viņš nespēj nevienam piezvanīt, meklētāji caur satelītu varēs izsekot cilvēka atrašanās vietu.

5. Uzmanās no čūskām

Čūskām sevišķi patīk sausi, saulaini ciņi, tā sauktās purva mēles. Dzērveņu lasītājiem mitrās sūnās būs mazāk iespēju tās satikt nekā brūkleņu vācējiem izkaltušā izcirtumā. Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze, taču arī zalktis var iekost. Kaut gan tā kodiens nav indīgs, cilvēkam var būt pamatīgs izbīlis. Ja iekodusi čūska, nekavējoties jādodas ārā no meža un jāmeklē ārstu palīdzība, lai saņemtu serumu pret čūskas indes iedarbību. Protams, ja ir telefons, var izsaukt ātro palīdzību vai zvanīt piederīgajiem, lai gaida ar transportu mežmalā. Speciālisti skaidro, ka nereti šoka radītās sekas ir bīstamākas nekā pats kodums.

Nekāda koduma vietas iegriešana, indes izsūkšana nav pieļaujama un nepalīdz, tā tikai kavē laiku un ir pat bīstama.

6. Ceļa zīmes pēc tam noņem

Nereti mežā iezīmē takas, kokos iesienot košus polietilēna maisiņus, bet uz šīm zīmēm nevar paļauties. Ja garām ies inspektors vai dabas draugs, viņš visu mežam lieko savāks.

Ja tā tomēr šķiet drošāk, var ņemt līdzi košas lupatiņas (lai nesajūk ar citu iesietajiem lielveikalu maisiņiem) un piestiprināt zariem. Ārā nākot, tās noteikti savāc!

 

7. Iet pa stigu

Stigas mežā stiepjas ziemeļu–dienvidu un rietumu–austrumu virzienā. Ejot pa tām, nokļūs mežmalā vai līdz citām stigām un agri vai vēlu izkulsies ārā. Latvijas meži nav tik lieli, lai pieaudzis cilvēks no tiem nekad neiznāktu. Protams, ja nesākas panika un ir stipra veselība.

Meža stigas un to tīklu der izpētīt kartē.

8. Noder nūja

Ejot uz mežu, var ņemt līdzi soļošanai domāto, speciālo nūju, bet tikpat labs būs mežmalā noskatīts koks. Tas īpaši noderēs purvainā vietā. Ar nūju var pamērīt dziļumu brišanai paredzētajā vietā vai palikt to sev apakšā un izvilkties, ja gadījies iestigt dūksnājā.

Nūja atvieglo iešanu. To iedurot zemē, galā var piesiet mantu maisiņu. lai purvā nepazūd un ir redzams pa gabalu.

9. Turas pie takām

Rudeņos cilvēki vienmēr ir gājuši ogās, un vietējie noteikti zina drošas vietas. Daudzviet ir saliktas laipas, lai tiktu pāri grāvim, taču svešā vietā tās jāpameklē.

Nomīdīta zāle liecina, ka pa šo taku var puslīdz droši iet, turklāt tās galā gaida iespējamā ogu vieta.

10. Ieklausās skaņās

Kliegt un brēkt meža vidū nav lielas nozīmes, taču paūjināt der – varbūt tiešām laimējas un tuvumā atrodas cits ogotājs vai sēņotājs. Parasti var dzirdēt automašīnu skaņas uz ceļiem vai vilciena radīto troksni, tuvējo māju skaņas. Arī tas var būt orientieris.

Mežā nevajag maldinoši, joka pēc atbildēt uz kāda saucienu.

11. Meklē sauszemi

Purvam raksturīgs paaugstināts centrs un slīpums uz malām. Ja izdodas ieraudzīt kādu grāvīti, ir skaidrs – tas tek uz purva malu. Kad nokļūst līdz vietai, kur purvs beidzas un sākas mežs, ieteicams iet pa šo joslu, līdz varēs tikt uz cilvēku iemītas takas, jo tādas ir visos purvos. Ejot pa to, ir cerības nokļūt uz kādas stigas vai ceļa.

12. Novērtē savus spēkus

Mežā iešana vienatnē jāatliek, ja ir slikta pašsajūta. Vismaz mājās jāatstāj zīmīte, kurp dosieties. Plānojot maršrutu, jāņem vērā, ka pa purvu iet ir divreiz grūtāk un lēnāk nekā pa mežu. Tātad kilometru purvā varēs noiet tikpat ilgā laikā kā divus mežā, turklāt nest smagu grozu ir apgrūtinoši.

Dodoties uz svešu mežu un purvu, internetā der izpētīt vietu. Purvi var būt gan sausāki, gan ūdeņiem bagātāki.

13. Akacī nespirinās

Ja esi iekritis akacī, nespirinies! Tas ir galvenais likums, ja gadījies iestigt. Nevis pats purvs velk iekšā, bet cilvēks, kūļājot kājas, sakustina blīvo kūdras masu. Ja pamatu zem kājām nejūt, jācenšas augumu noguldīt pēc iespējas horizontālāk un ar rokām satvert kādu cini, priedīti vai zaru, ko pavilkt zem sevis. Kad nokļūst drošākā vietā, mēģina kājas dabūt ārā pa vienai, piepalīdzot ar rokām. Ja akacis tomēr stipri tur, zābakus labāk atstāt purvam, nevis izmisīgi raustīties, jo kūdra iecementēs arvien stiprāk. Labāk zeķēs, bet dzīvs!

Akači ir dažādi. Bīstamākās ir melnas, dumbrainas vietas.

 

14. Palīdz prātīgi

Purva akacī iestigušajam palīgā dodas, tāpat kā glābjot slīcēju ūdenī, – tuvojas līšus. Glābšanai noder izturīgs koks, ar saknēm izrauta priedīte. Ja situācija ir kritiska un cilvēks strauji grimst, nedrīkst kavēties. Tad izmanto paša jaku vai bikses. No droša attāluma to padod nelaimē nokļuvušajam, lai viņš var pieķerties.

Sniegt roku nelaimē nokļuvušajam nav īsti gudri, jo slīcējs uztraukumā var ievilkt akacī arī pašu glābēju.

LA.lv
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
13 īpašas latviešu filmas novembra vakariem: jaunākās simtgades kino un neaizmirstama klasika
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīta krāsu palete un zīda apģērbi: COS piedāvā 2019. gada pavasara/vasaras kolekciju
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO: Latvijas slavenības atklāj, ko cels galdā Latvijas svētkos
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
33 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija brīdina savus pilsoņus un ierindo Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī
1 stunda