Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. novembris, 2015
Drukāt

15 gadu laikā roboti un datori pārņems divus miljardus darba vietu (10)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Luīze Fredbo-Nīlsena

Pagājušonedēļ notika Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forums, kurā Dānijas uzņēmuma “Future Navigator” attīstības tendenču pētniece Luīze Fredbo-Nīlsena pareģoja, ka līdz 2030. gadam roboti un datori no cilvēkiem pārņems apmēram divus miljardus darba vietu, visvairāk apdraudot telemārketinga, grāmatvežu, pārdevēju un nekustamā īpašuma aģentu profesijas. Kāda viņas skatījumā ir uzņēmējdarbības nākotne, runājām intervijā Dānijas vēstniecībā, piedaloties Dānijas vēstniekam Latvijā Hansam Braskam.

– Piesakāt sevi kā nākotnes stūrmani. Ko jūs vadāt uz nākotni? Sevi, uzņēmumus, kas jums maksā, sabiedrību?

L. Fredbo-Nīlsena: – Jā, mēs saucam sevi par nākotnes stūrmaņiem (“future navigators”). Protams, mēs katrs pats sevi vadām uz nākotni, bet mans darbs ir palīdzēt klientiem viņu ceļā. Mans nolūks ir iemācīt ikvienu paredzēt nākotni un būt tai gataviem.

Mēs sagatavojam dažādus scenārijus tehnoloģiju attīstībai. Mans uzdevums ir likt cilvēkiem padomāt par gaidāmo nākotnē. Es neuzņemos pateikt, kas tieši ir jādara, bet rosinu domāt un būt gataviem pārmaiņām. Piemēram, 3D printeri revolucionāri mainīs priekštatu par ražošanu.

– Ko jūs tieši cenšaties projektēt nākotnē? Kādas jomas?

– Pamatā darba tirgu, jo tehnoloģijas visvairāk ietekmēs to. Dažu gadu laikā datori veiks arī manu – futurologa – darbu.

Ir nožēlojami, ka šodienas politiskajās diskusijās fokusējamies uz pagātni un risinājumus cenšamies kopēt no pagātnes, cerot, ka tie strādās nākotnē. Tā ir liela kļūda, jo tehnoloģiskais uzrāviens ļoti krasi mainīs mūsu dzīvi un veidu, kādā strādājam.

– Kā, jūsuprāt, darba vide mainīsies?

– Vispirms tuvākajos gados bez darba paliks ļoti daudz “zilo apkaklīšu” (fiziskā darba strādnieki. – Red.). Līdz 2030. gadam roboti un datori no cilvēkiem pārņems apmēram divus miljardus darba vietu. Tas skars arī “baltās apkaklītes” – grāmatvežus, konsultantus, ārstus, juristus. Tehnoloģijas būs kāpjošas (exponential) izaugsmes pamatā. Tehnoloģijām nepieciešams 18 mēnešu ilgs ieguldījums, un tad tas naudas izteiksmē dubultā nāk atpakaļ.

– Varbūt lielākā darbinieku daļa būs “zaļās apkaklītes” – tie, kuru darbavietas ir dabā, kuri rūpēsies par vidi un efektīvāk izmantos dabas resursus?

– Jā, pieņemu. Šodien žēlojamies par ļoti daudz nostrādātu stundu, bet nākotnē būs jāpārdomā, cik daudz kompānijas izaugsmei šajās stundās radām un kas būtu labāk mums pašiem un uzņēmumam. It kā strādājam vairāk, bet padarām mazāk.

Mainīsies arī uzskats par uzņēmējdarbību. Notiks paradigmas maiņa no līdzšinējā uzskata, ka “liels ir labs”. Būs jāspēj pieņemt labākus lēmumus ar precīzajiem resursiem un pareizi izvēlētiem darbiniekiem. Ikvienam no nodarbinātā statusa būs jāspēj pāriet uz uzņēmējdarbību un izveidot savu firmu.

Tomēr sabiedrības drošības uzturēšanā nākotnē jārēķinās, ka būs “A komanda” – cilvēki, kam ir piekļuve resursiem un kas dzīvos ļoti labi. Un būs “B komanda” – ļoti liela grupa ļaužu, kuriem nav savu resursu.

Visu interviju lasiet 16. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Būtu vērtīgi ,ja redakcija sagatavotu rakstu par robotu uzskaiti un pielietojumu Latvijā. 4 rūpnieciskās revolūcijas ietvaros tā ir pilnīgi jauna paradigma. Ķīnā roboti darbojās 29 rūpniecības nozarēs un apgāž mītus par turienes lēto darbaspēku un viduvējo vai pat zemo kvalitāti. Ja tas tā būtu ,ASV gadā Ķīnas tirgū nepirktu elektroniku 130 un vairāk miljardu dolāru apmērā,visam ASV importam no Ķīnas, gadā pārsniedzot 400 miljardu $ atzīmi. Piebildīsim ,ka neraugoties uz visu tipu “draudzības” kliedzošiem apliecinājumiem Krievijas – Ķīnas tirdzniecības apjoms šogad ir krities par 1/3 un “mīcās” ap skaitli 50 miljardi $ .Par robotizāciju mazajās valstīs.Te piemērs ir Šveices pulksteņu rūpniecība ,dārgo izstrādājumu klasē ,proti ,9 roboti ,vidēji līdz 10 strādnieku mazajos uzņēmumos. Latvijas konkurētspējas celšana starptautiskajā tirdzniecībā un izmaksu samazināšana ir sasniedzama ejot Šveices rūpnieciskās robotizācijas un citu nelielo valstu piemēra ceļu.

  2. Ļoti labi ,ka redakcija pieskaras šai tēmai un robotizācijas faktam kā tādam. Ir tikai jāatver tādi izdevumi kā “World Robotics. Industrial Robots 2015 ” vai” Service Robots-2015 ” un varam uzzināt cik maz mēs zinām par 4 rūpniecisko revolūciju pasaulē kuras centrāla ass ir digitalizācija un robotizācija. Faktiski ir runa par robotbūves paradigmas maiņu ,lieto pat vārdu COBOTI . Vispirms pērna gada statistika. Pārdoti 229000 industriālo robotu 32 miljardu $ vērtībā . Absolūts līderis ir autorūpniecība kur Japāna darbojās 1520 roboti uz 10000srādiekiem ,visa rūpniecībā 214 roboti uz 10000 strādnieku ,seko Vācija attiecīgi 1140 un 154 roboti ,ASV -1111 un 52 roboti. 2014.gadā visvairāk robotus pirkusi un uzstādījusi Ķīna -56000 ,+ 56% pret 2013.g. ,bet visa Āzija nopirkusi no 229 t., 140000 robotu,kā otra valsts seko Dienvidkoreja kur iegādāti 39000 robotu. Skatiet adreses,tur visi skaitļi. Starptautiskas robotikas federācijas (IFR) materiālos lasām ,ka jaunie roboti ir intelektuālo sensoru tehnoloģijas,tie ir lielu ātrumu un augstas precizitātes elektronikas un lāzertehnikas vadīti komplekti, kuri elastīgi konfigurē darba vietas un ražošanas procesus. Šobrīd tie ir SADARBĪBAS klase, kur sadarbojās cilvēks un robots, vienā darba vietā papildinot viens otru. Ļoti plaši tiek pielietoti ir tā saucamie 3 roku roboti. Elektroniskajā rūpniecībā tie nodrošina “absolūti” tīru bezputekļu vidi kur paaugstināta spiediena apstākļos cilvēks vispār nevar darboties.Pārtikas un farmācijas rūpniecībā tas ir jauns higēnas prasību ievērošanas līmenis un daudz ,daudz kas cits.

  3. Raksts nau aktuāls ,paies tie 15 un pat 20 gadu un nekas lielos vilcienos nebūs mainijies. Piemērs , vairāk kā 7 gadus pastāv taču mājas Roboti putekļsūcēji,bet…. probēmas. Vieniem nau pieejama cena ,otriem mājas neatbilst Robota eksploatācijas īpatnībām ,trešie to neuzskata par ”gudru” ieguldijumu ,kapeic ?iemesli kapeic man jatērē nauda Robotam putekļsūcējam ja tam nau garas kājas ,nevar runāt ,atnest kafiju ,niķoties ….,tātad piedāvājamo ekstru daudzumā un cenā un netikai…

  4. Kaut jūs kājas atstieptu,tā jau darba nav.Vai citi nav cilvēki un viņiem nav jābaro bērni

  5. nu it kā jau nekas-pārējiem nāksies laupīt,vai iet tuksnesī vai mūža mežos…vēl alternatīva-masveida iznīcināšana.
    kā nopelnīt pārtikai,un visam citam-prātā nevienam neienāk,ja nav kur jau tagad strādāt?

  6. Jā IT un T bizness pasakaini pelna abos gadījumos, gan bīdot mūsu bērnus atkarībās, nedrošībā, gan uzvārās uz augstākas kontroles nodrošināšanu ar IT un T iekārtām.
    Lai dievs stāv klāt ITT lobistiem !!!

  7. Datori ir tik ilgi kameer ir elektriiba… elektriibas nav nav datori … darbu varbuut, lai datori dara. Bet nav jau skaidri defineets, kaadus darbus vinji dariis … ??? Varbuut paarsvaraa nedarbus???

  8. Vēl vieni murgi REN TV gaumē.

  9. Gaidiet ar maisu, ka “A komanda” atdos kaut daļu no resursiem !
    Tā tik būs villošanās !!!! 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+