Praktiski
Mājas mīluļi

15 mulsinoši fakti par kaķiem, kas tomēr ir patiesība 16

Foto – Shutterstock

Kaķi var dzert jūras ūdeni


Cilvēki nevar dzert sālsūdeni tā minerālu sastāva dēļ. Vai zinājāt, ka kaķi var dzert jūras ūdeni, lai izdzīvotu? Visi dzīvnieki uzņem ūdeni arī ar pārtiku, tostarp kaķi. Bet, kad uzņemtā ūdens daudzums nav pietiekams, to nieres ir pietiekami efektīvas, lai pārstrādātu sālsūdeni. Nieres var izvadīt sāli, vienlaikus ļaujot dzeramajam ūdenim remdēt kaķa slāpes sausuma periodā.

Kaķi tiek vainoti 33 sugu globālā izzušanā

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Savvaļas kaķi atšķiras no klaiņojošiem kaķiem. Klaiņojoši kaķi parasti ir mājdzīvnieki, kuri ir pazuduši vai kurus pametuši saimnieki. Savvaļas kaķi savukārt ir mājas kaķi, kuri ir atgriezušies savvaļā, precīzāk sakot, dzimuši savvaļā. Dažus kaķus ir pametuši ceļotāji.

Tā kā iepriekš kaķi nav bijuši izplatīti visās pasaules daļās, savvaļas kaķi var kaitēt vietējai ekosistēmai. Tie pārtiek no vietējām sugām un var medīt līdz mirklim, kad konkrētā suga izzūd. Tas īpaši attiecas uz salām, kur kaķi var nopietni apdraudēt salas vietējos dzīvniekus.

Kaķi var saost ar ķepām

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kaķa nagu amputācija ir briesmīga procedūra no dažādiem aspektiem, tāpēc nekad nevajadzētu savu mīluli pakļaut šai dažās valstīs izplatītajai procedūrai. Ja mēbeles tik dārgas, varbūt labāk iztikt bez kaķa? Kaķiem uz ķermeņa nav sviedru dziedzeru. Lai gan tie izvada sviedrus caur ķepām, kaķi vairāk paļaujas uz siekalu iztvaikošanu no kažoka, lai saglabātu normālu ķermeņa temperatūru.

Kaķa ķepas satur arī smaržu dziedzerus, ar sviedriem sajauktais aromāts no ķepām tiek izmantots, lai iezīmētu savu teritoriju, kamēr tie staigā, mīcās un skrāpējas. Turklāt, iezīmējot teritoriju, kaķi izmanto nesaskrāpētās vietas un citas virsmas, lai dziļi aizāķētu savus nagus un izstaipītos. Tas nāk par labu kaķu fiziskajai un emocionālajai labsajūtai.

Kaķi nedzer no bļodas blakus ēdienam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Mājas kaķi instinktīvi nevēlas dzert no bļodiņas, kas novietota blakus ēdienam, jo tie uzskata, ka ūdens ir saindēts. Tas ir tāpēc, ka kaķi ir mednieki, lai gan pieradināti. Savvaļā kaķi nedzer ūdeni, kas atrodas netālu no laupījuma, jo tas var būt inficēts ar nesen noķerto laupījumu. Acīmredzot bieži mājas kaķi pārvar šo instinktu un dzer no bļodas, kas atrodas netālu no pārtikas, bet instinkts joprojām paliek.

70 procentus savas dzīves kaķi pavada guļot

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dažreiz arī cilvēki vēlas, kaut varētu gulēt vairākas dienas pēc kārtas. Kaķi šo tieksmi pagulēt ilgāk pacēluši pilnīgi jaunā līmenī. Visi kaķu saimnieki zina, ka tie lielāko daļu sava laika pavada atpūšoties, guļot saulainā vietā vai ārpus redzesloka. Pastāv iemesls, kāpēc to sauc par „kaķa snaudu.”

Tomēr cilvēki bieži neizprot, cik daudz kaķi guļ. Kaķi tiešām noguļ 70 procentus no savas dzīves, kas līdzinās aptuveni 16 stundām dienā. Viņi guļ vairāk nekā citi zīdītāji, līdzīgi sikspārņiem un oposumiem.

Pēc dabas plēsēji ar dažiem ienaidniekiem, kaķi var atļauties gulēt vairāk. Arī miega nepieciešamība palielinās proporcionāli enerģijas apjomam. Kad kaķi medī vai spēlējas ar rotaļlietām, viņi patērē milzum daudz enerģijas, tāpēc biežajām snaudām ir pamatojums.

Disnejlendas 200 kaķi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Katru nakti Disnejlendas parkā izlaiž 200 savvaļas kaķus, lai kontrolētu grauzēju populāciju. Disnejlendai pieder aptuveni divi simti savvaļas kaķu. Dienas laikā tie dzīvo piecās pastāvīgās barošanas vietās, kuras ir noslēptas parka 85 hektāru plašajā teritorijā. Bet naktī tie tiek izlaisti parka teritorijā baroties ar mazajiem Mikijiem un Minnijām. Šie dzīvnieki parkā pirmo reizi parādījās 1955.gadā, laikā kad renovēja Aburtās princeses pili. Divus gadus vēlāk teritorijā tika konstatēti apmēram 100 kaķi.
Mūsdienās šos kaķus daudz labāk kontrolē. Tie tiek vakcinēti un kastrēti, dienas laikā tos labi baro un tiem ir plaša, atvērta teritorija, kuru publika nevar sasniegt.

Katram melnam kaķim pa baltumiņam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lielākajai daļai melnas krāsas kaķu ir balts plankums kažokā viduslaikos piedzīvotās vajāšanas dēļ.
Vairums melnu kaķu īpašnieku atklāj, ka kaķim ir viens vai vairāki balti plankumi uz ķermeņa. Iemesls tam ir viduslaiku vajāšana, kuru kaķi pārcieta. Kad melni kaķi tika asociēti ar tumšo maģiju, baznīcas pārstāvji tos dzīvus meta sārtā, jo tika uzskatīts, ka tie nāk no velna.
Vajāšanu rezultātā melno kaķu skaits strauji samazinājās, bet palielinājās to kaķu skaits, kuriem bija balti plankumi kažokā. Tā Baznīca imitēja dabisko atlasi.

Savvaļas kaķis izglābj mazuli

Lorem ipsum
FOTO: Leta

2008.gadā Argentīna policija starp astoņiem mežonīgiem kaķiem atrada mazu puisīti. Ārsti apgalvoja, ka kaķi ir parūpējušies un sildījuši zēnu, lai tas nenosaltu aukstajās naktīs. Gadu vecais zēns pārtika no ēdiena atliekām, ko viņam atnesa kaķi. Tie izturējās pret bērnu tā, it kā tas būtu viņu pašu mazulis.

Tā bija reālās dzīves Maugļa situācija. Kaķu ieskautu, bērnu atrada notekas kanālā malā. Kad policijas darbinieki mēģināja tuvoties zēnam, kaķi vēlējās pasargāt bērnu un kļuva agresīvi. Zēna tēvu izdevās atrast: izrādījās, ka vīrietis ir bezpajumtnieks, kurš pazaudēja dēlu, kamēr vāca kartonu pārdošanai.
Vīrietis policijai atzina, ka kaķi vienmēr ir aizsargājuši viņa dēlu. Zēns tika sakopts un atdots tēvam.

Arī kaķi cieš no Alcheimera slimības

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Dzīvnieku zinātnieki ir atklājuši, ka šī nepārtrauktā ņaudēšana ir saistīta ar vecuma izmaiņām.

Pavecāki kaķi, parasti astoņus un vairāk gadus veci , bieži piedzīvo kaut ko līdzīgu kognitīvās disfunkcijas sindromam. Tas ir ļoti līdzīgs Alcheimera slimībai, ko piedzīvo vecāka gada gājuma cilvēki, viņi kļūst apjukuši un nemierīgi. Parasti kaķus sindroms moka naktīs , tas traucē viņu miega ciklu, un tie klaiņo apkārt ņaudot.

Kaķu eksperti saka: ka labākais veids, kā palīdzēt kaķim, ir nodrošināt komfortu visu nakti, lai mazinātu kaķu uztraukumu. Pavecākiem kaķiem ir problēmas ar ķermeņa temperatūras regulēšanu, tas izraisa diskomfortu, papildu sega bieži vien var palīdzēt. Kaķu turēšana iekštelpās palīdz arī tāpēc, ka tie ir īpaši jūtīgi pret mitrumu.

Kaķa ūsas atbilst ķermeņa platumam

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Kaķa ūsas parasti ir tikpat garas, cik pats kaķis ir plats. Tas dzīvniekam palīdz noteikt, vai viņš varēs iespraukties kādā vietā.
Ūsas izaug tik garumas, kāda ir kaķa visplatākā ķermeņa daļa, parasti pleci vai gūžas. Tie izmato savas ūsas, lai noteiktu, vai varēs izlīst caur dažādiem atvērumiem. Kad kaķis pieliec galvu vietai, kur vēlas ielīst, viņš redz, vai viss ķermenis tur varēs ietilpt, mērot attālumu ar ūsām.
Ja ūsas saliecas, kaķis saprot, ka nebūs spējīgs izlīst cauri noteiktajai spraugai vai vietai. Tie arī jūt gaisa plūsmu cauri savām ūsām. Tas palīdz noteikt attālumu un gaisa plūsmas izmaiņas, lai neuzskrietu priekšmetiem.

Kāpēc seši stāvi bīstamāki par 32

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Visticamāk, kaķis izdzīvos kritienu no 32 stāvu augstuma, mazāka iespējamība, ka paliks dzīves pēc kritiena no sešu stāvu augstuma.

Tas var šķist šokējoši, bet kaķi nepārkāpj fizikas likumus. Kaķi faktiski gūst priekšrocības. Ņujorkas veterinārārsti apkopojuši datus, kas apliecina, ka mirstības līmenis kaķiem, kuri krīt no divu līdz sešu stāvu augstuma, ir krietni lielāks.

Kā tas iespējams? Pirmkārt, īsa pamācība par to, kā kaķi iztur kritienus. Kaķiem ir ļoti izteikta virziena izjūta. Kad kaķi krīt, tie viegli var noteikt, kura puse ir augšā, un pozicionēt savu ķermeni stāvus.

Šāda poza ļauj viņiem piezemēties uz visām četrām ķepām. Dzīvnieki pielāgojas spiediena izmaiņām, turklāt tā ļauj viņiem absorbēt kritiena triecienu un novērš kāju salaušanu.

Kad kaķi krīt no augstākām vietām, tie tāpat pozicionē ķermeni stāvus jeb “lietussarga” stāvoklī. Šādā stāvoklī kaķi var palēnināt kritienu, tāpat kā izpletnis aizsargā cilvēkus no ātra kritiena. Lielākā augstumā kaķiem ir iespēja vairāk palēnināt kritienu, tāpēc arī lielāka iespēja izdzīvot.
Protams, dažādiem kaķiem spēja pielāgoties kritiena apstākļiem atšķiras, tāpēc nevajadzētu kaķi izmantot kā pūkainu izpletni!

Pieci kaķu ciltstēvi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ģenētikas pētījumā secināts, ka katra pieradinātā kaķa eksistenci var izsekot līdz piecu Āfrikas savvaļas kaķu grupai no Tuvajiem Austrumiem, kas dzīvojusi aptuveni 8000 gadus pirms Kristus.

Tuvie Austrumi ir kaķu izcelsmes vieta. Kaķi spēj ļoti labi pielāgoties, un tie ir izturīgi. Viņi var iztikt tikai ar gaļu, ja nepieciešams ūdens, kaķi var dzert jūras ūdeni.

Ir divas teorijas par kaķu pieradināšanu. Viena apgalvo, ka kaķi tika apzināti pieradināti, lai iznīcinātu kaitēkļus. Šī teorija ir atspēkota, jo kaķi reti izpilda cilvēku komandas.

Otra teorija izvirza pieņēmumu, ka kaķiem vienkārši tļāva uzturēties cilvēku vidē, un galu galā viņi kļuva atšķirīgi no saviem savvaļas radiem. Izmantojot dabīgo atlasi, viņi sāka medīt kaitēkļus, kas atradās cilvēku apmetnes robežās.

Kāpēc murrāšana tā aizkustina

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kaķu murrāšana iekļaujas tādā pašā frekvencē kā mazuļu raudāšana, tāpēc cilvēki vēlas parūpēties par kaķi. Ir veikti daži pētījumi , kas parāda, kā kaķi komunicē ar cilvēkiem mājas apstākļos. Atklāts, ka kaķi murrājot manipulē ar saviem saimniekiem.
Būtībā kaķi murrā, lai saņemtu no cilvēkiem to, ko vēlas. Kaķu murrāšana iedarbojas uz to pašu uztveres frekvenci, kā izīdaiņa raudas.

Kaķi atdarina čūskas šņākšanu

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Ir uzskats, ka kaķi ir sākuši šņākt, kad izdzirdējuši čūskas šņākšanu. Šāda rīcība faktiski var būt radusies, imitējot čūskas.

Šņākšana ir brīdinājums citiem dzīvniekiem un cilvēkiem turēties pa gabalu, vienalga, vai tas nāk no čūskas vai agresīva sugasbrāļa. Kaķa šņākšanu bieži izraisa bailes. Piemēram, cita dzīvnieka ienākšana mājās, vēl viens kaķis vai suns var būt iemesls kaķa šņākšanai. Viss, ko kaķis nepārzina, to biedē, tāpēc var iedarboties aizsardzības mehānisms.

Saistītie raksti

Ko var darīt nervoza kaķa labā? Galvenokārt kaķim jāpiešķir telpa, kur palēnām pielāgoties smaržai, iepazīties ar cilvēkiem un dzīvniekiem. Kaķim jāļauj apostīt lietas, kam kāds ir pieskāries. Tādā veidā smarža kaķim būs pazīstama un mazāk bīstama.

Kaķi nepanes saldumus

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pētījumi liecina, ka pieradinātus kaķus nepiesaista saldie ogļhidrāti un augstas intensitātes saldinātāji. Kaķa garšas šūnu ierakstā nav konstatēta reakcija uz saharozi un vairākiem citiem cukuriem.
Izņemot šo īpatnību, kaķu garšas sajūta ir līdzīga vairumam citu zīdītāju. Suņi izvēlas dabīgus cukurus, piemēram, saharozi, glikozi u.c. Tas ,protams, var radīt nopietnas sekas bioloģiskajā kopienā, bet tas nozīmē, ka nevajadzētu pirkt kaķiem saldumus.

LA.lv