Pirms 490 gadiem angļu jūrasbraucējs Džons Rats kļuva par pirmo eiropieti, kas uzrakstījis un nosūtījis pirmo vēsturē zināmo vēstuli no Ziemeļamerikas uz Eiropu. Rats tajā brīdī atradās Sentdžona apmetnē Ņūfaundlendas salā pie Kanādas krastiem. Vēstuli viņš adresēja Anglijas karalim Henrijam VIII, ar kura ziņu, bet Bristoles tirgotāju uzdevumā, bija devies ekspedīcijā meklēt ziemeļos jūrasceļu, kas ļautu no Atlantijas okeāna nonākt Klusajā okeānā. Plašo Sentdžonas līci jau 16. gadsimtā sezonāli izmantoja daudzi jūrnieki un zvejnieki. To uzskata par vienu no senākajām eiropiešu patvēruma apmetnēm kontinentā. Rats līcī sastapa 11 zvejas kuģus no Francijas Normandijas, vienu no Bretaņas un divus no Portugāles. Acīmredzot ar kādu no tiem vēstule tika nosūtīta. Rats “Jūsu žēlastībai” pavēstīja, ko līdz šim redzējis, ka kopā ar biedriem ir “pie labas veselības”, taču grasās doties uz dienvidiem meklēt otru vētras laikā noklīdušo ekspedīcijas kuģi. Tālāk uz ziemeļiem ceļu aizšķērsoja ledi. Zināms, ka Rats buriniekā “Mērija Gilforda” aizburāja līdz Floridai un nākamajā gadā atgriezās Anglijā. Par viņa tālākajām gaitām vēsturei vairs nekas nav zināms.