Fiesko sazvērestība Dženovā

Pirms 470 gadiem Dženovas republikas aristokrāts, Lavaņas grāfs Džovanni Luidži Fiesko un viņa dzimta izdarīja valsts apvērsuma mēģinājumu Dženovā. Apvērsums cieta neveiksmi un izvērtās paša Fiesko bojāejā, kā arī viņa dzimtas faktiskā iznīcināšanā. Šīs sacelšanās notikumi un Fiesko personības spēks un traģiskums vairākus gadsimtus vēlāk, pateicoties apgaismības laikmeta franču domātājam Žanam Žakam Ruso, tika romantizēti un atzīti par labu pamatu dramaturģiskām izpausmēm. Pazīstamākā no tām ir vācu literatūras klasiķa Frīdriha Šillera 1783. gada luga “Fiesko sazvērestība Dženovā”. Savukārt lugas varoņa Muleja Hasana frāze “Moris savu darbu padarījis, moris var iet” kļuvusi par visā pasaulē plaši izmantotu teicienu. Vēsturiski Fiesko organizētās sazvērestības mērķis bija gāzt un nogalināt Dženovas dodžu Andreu Doriju, lai pārņemtu varu bagātajā republikā un mainītu politisko orientāciju no Spānijā valdošās Habsburgu dinastijas uz Francijas karaļnamu. Pučs sākās veiksmīgi, taču izgāzās, kad bruņās tērptais sazvērnieku vadonis tā gaitā ostā iekrita no laipas ūdenī un noslīka.