Piltene iegūst pilsētas tiesības

Pirms 460 gadiem Livonijas konfederācijas sastāvdaļas – Kurzemes bīskapijas – pārvaldes centrs Piltene ieguva pilsētas tiesības. Bīskapijā tobrīd bez Piltenes bija vēl tikai viena pilsēta – Aizpute, kura pilsētas tiesības saņēma vēl 1378. gadā. Kā apdzīvota Piltene pirmo reizi minēta 1295. gadā, taču kurši tur mituši arī agrāk. Leģenda stāsta, ka apmetni 12./13. gadsimta mijā dibinājis Dānijas karalis Valdemārs II. Pa Ventu kuģojot, viņš izkāpis šajā vietā krastā un pirmo saticis kādu puiku. Dāņu valodā “pilt” patiešām nozīmē “mazs zēns”. Mūsdienās Piltene gan atrodas ne vairs pie pašas upes, bet pie tās attekas – Vecventas. 1709. gada plūdos Venta izlauza taisnāku ceļu un izvēlējās citu gultni, kas nenāca par labu pilsētiņas ekonomikai. Pati Piltenes jeb Kurzemes bīskapija pārstāja eksistēt 16. gadsimta beigās, tomēr tās teritorija vēl pāris gadsimtus saglabāja zināmu autonomiju, līdz 1819. gadā pilnībā administratīvi iekļāvās Kurzemes guberņas sastāvā. Savukārt bīskapa pils Vecventas krastā bija sabrukusi jau 18. gadsimta beigās un akmeņi un ķieģeļi no tās, kā uzskata, 19. gadsimta vidū izmantoti luterāņu baznīcas būvei līdzās. Tagad bijušās bīskapa rezidences vietu dabā iezīmē vien daži mūru fragmenti, toties par šīs vietas seno vēsturi liecina divi sakrustoti bīskapa sudraba zižļi ģerbonī. Mūsdienās Piltenes mazpilsētā ir apēram tūkstoš iedzīvotāju.