Pirms 440 gadiem Livonijas kara laikā Krievijas cara Ivana IV, pazīstama arī kā Jānis Briesmīgais vai Ivans Bargais, karaspēka aplenktās Cēsu pils aizstāvji kopā ar pilī sabēgušajiem civiliedzīvotājiem sapulcējās rietumu spārnā un uzspridzināja četras pulvera mucas, jo nevēlējās krist sadista slavu iemantojušā cara ļaužu rokās. Baltazara Rusova hronikā teikts, ka brīvprātīgā nāvē devušies ap 300 cēsnieku. Pirms tam noskaitīta lūgšana un pieņemts svētais vakarēdiens. Visu vērtīgāko iepriekš iznīcināja, lai arī tas nekristu ienaidnieka rokās. Dažs augstmanis lika kalpiem sevi nošaut. Tad nošāvušies arī kalpi. Par hronikās pieminēto traģisko notikumu mūsdienās liecina upuru skeletu un kaulu uziešana arheoloģisko izrakumu gaitā. Zināms, ka uzspridzināšanās notika pēc trīs dienu ilgas pils apšaudes lielgabaliem, kad kļuva skaidrs, ka ilgāk noturēties vairs nevarēs. Kaut precīzs leģendārā notikuma datums nav minēts, visticamāk, tas noticis 6. septembrī, jo krievu karaspēka dokumentos šī diena atzīmēta kā Cēsu pils krišana. Pulveri ar kvēlojošu ogli aizdedzinājis kāds Heinrihs Bausmanis. Visi pils aizstāvji eksplozijā tomēr negāja bojā, taču viņus gaidīja šausmīgs liktenis. “Pie sievām un jaunavām pastrādāja tādus kauna un briesmu darbus, kādi nav dzirdēti padarīti ne no turkiem, ne no citiem tirāniem. Vīriešus šautus un ievainotus un asiņainus cepināja uz uguns,” teikts hronikā.