Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Foto-LETA

Premjeres birojs izplata pret leģionāriem vērstu informāciju 29

Līdz 16. martam vēl vairākas nedēļas, bet tas jau izraisījis rīvēšanos starp atsevišķiem ministriem un premjeres biroju. Tam par iemeslu bijusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai adresēta vēstule. Tajā kāda pusanonīma persona A. Grigors savā un “daudzu savu līdzgaitnieku” vārdā mudina amatpersonas pieņemt lēmumu, ka leģionāri “savus biedrus drīkst pieminēt tikai Lestenes kapos, bet ne organizēt kopā ar antifašistiem nacionālboļševikiem provokācijas, apkaunojot Latvijas valsti”. Vēstules autors vēršas arī pie Rīgas domes, pieprasot aizliegt 16. martā notiekošos leģionāru gājienus un ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa, jo “16. marta dienai nav nekāda sakara ar Latvijas tautas cīņām par brīvību un neatkarību”. Sava viedokļa pamatošanai A. Grigors pievienojis arī “analīzi” jeb, precīzāk, gramatikas kļūdām un rusicismiem bagātus izrakstus no dažādām vēstures grāmatām 12 lapaspušu garumā. Noslēgumā viņš palūdzis savu vēstuli pārsūtīt visiem ministriem, ko premjeres birojs paklausīgi arī izdarījis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Iestādes rīcība esot nokaitinājusi tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kurš savu neapmierinātību telefonsarunā paudis premjeres biroja vadītājam Ringoldam Arnītim. Ministrs uzskata, ka šādu viedokļu tiražēšana no valdības iestādes puses vērtējama kā Saeimas deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” pārkāpums. Minētais dokuments uzdod valdībai “rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs”, bet te premjeres birojs izplata pretēju viedokli.

Savukārt Valsts kancelejā man paskaidroja, ka minētā vēstule ministriem pārsūtīta tikai zināšanai, ka sabiedrībā pastāv arī šāds viedoklis. “Tas arī nav nekas ārkārtējs. Ja privātpersona iesniegumā vēršas pie premjeres un lūdz ar savu viedokli iepazīstināt arī ministrus, tad tas tiek darīts,” paskaidroja Valsts kancelejas pārstāve Zaiga Barvida.

CITI ŠOBRĪD LASA

Drīz pēc telefonsarunas ar tieslietu ministru premjeres birojs izsūtījis arī Ārlietu ministrijas sagatavoto valdības oficiālo nostāju, kas daudz neatšķiras no Grigora viedokļa. “Latvijas valdība jau kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi ir ievērojusi, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī – varoņu piemiņas dienā. 16. marts nav Latvijas oficiāla valsts piemiņas diena.

Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Latvijā kā demokrātiskā valstī gan respektē, gan garantē vārda un pulcēšanās brīvību,” teikts šajā dokumentā.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis nezināja teikt, vai arī pašvaldība saņēmusi vēstules ar prasību aizliegt 16. marta gājienu. “Taču jebkurā gadījumā šādai vēstulei būtu tikai informatīvs raksturs. Pašvaldība lēmumus par pieteiktajeim pasākumiem pieņem, pamatojoties uz likuma prasībām un ņemot vērā drošības dienestu rekomendācijas,” skaidroja U. Vidauskis.

Līdz šim brīdim domē saņemti četri pieteikumi par 16. marta pasākumiem. Biedrības “Daugavas vanagi” Limbažu nodaļa no pulksten 11 līdz 13 plāno gājienu ar ziedu nolikšanu maršrutā Doma baznīca–Brīvības piemineklis. Biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” pieteikusi sapulci, kas no pulksten 6 līdz 13 risināšoties Brīvības pieminekļa tuvumā. Pasākuma mērķis būšot atgādināt par 1944. gada 16. martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un leģiona Otrā pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem. Plānots, ka tajā piedalīsies ap 30 cilvēku. Tā sauktie antifašisti no pulksten 10 līdz pulksten 14 ieplānojuši 10 cilvēku piketu Brīvības pieminekļa laukumā. Aptuveni tajā pašā laikā pie Laimas pulksteņa leģionāru piemiņas pasākumu pieteicis arī Igora Šiškina vadītais “Gustava Celmiņa centrs”.

Reklāma
Reklāma

Tā kā pasākumi savstarpēji pārklājas, pašvaldība nedēļas beigās kopā ar pieteicējiem un drošībniekiem meklēšot risinājumus, lai tie varētu noritēt bez konfrontācijas.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis televīzijas intervijā norādījis, ka par savu mērķi uzskata nodrošināt, lai šie pasākumi beigtos ar verbālo konfrontāciju, nevis pāraugtu vardarbībā. Pagaidām gan iekšlietu dienestiem neesot pamata uzskatīt, ka šogad drošības riski 16. martā būtu lielāki nekā parasti. Vienlaikus gan ministrs atzina, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ šogad 16. marta sakarā sagaidāma izteiktāka propagandas kampaņa.