Foto – AFP/LETA

16 miljoni eiro – nav tā kā par daudz? 11

Ministru kabinets (MK) vakar akceptēja Iekšlietu ministrijas darba grupas starpziņojumu par rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Tomēr fakts, ka bēgļu uzņemšana var prasīt 16 miljonus eiro, izraisīja nepatīkamu pārsteigumu pat ministriem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Plāna būtību darba grupas vadītāja Ilze Pētersone-Godmane “Latvijas Avīzes” lasītājiem jau ieskicēja intervijā pagājušonedēļ. Pirmā sadaļa paredz, ka vispirms Latvijas eksperti sadarbībā ar Grieķijas un Itālijas pārstāvjiem atlasīs bēgļu sarakstu, kas vairāk vai mazāk atbilst vēlamajiem kritērijiem – ģimenes ar bērniem, izglītotas personas, cilvēki ar vismaz vienas starptautiskās valodas zināšanām un tamlīdzīgi. Apmeklējot bēgļu nometnes Grieķijā un Itālijā, Latvijas eksperti bēgļiem sniegs vispārēju informāciju par vietējo specifiku – sociālajām garantijām, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem un sodiem. Ārzemniekus plānots īpaši informēt par to, ka Latvijā aizliegta vardarbība pret sievieti un nav pieļaujami noziedzīgi rituāli vai kropļošana pret bērniem. Tāpat patvēruma meklētājus informēs par Latvijas dabu un klimatu, piemēram, indīgām dabas veltēm, dzīvniekiem un kā sadzīvot ar aukstumu.

Otrā sadaļa noteic, ka pēc konvojēšanas uz Latviju patvēruma meklētājus sākotnēji izmitinās izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kas tiks pārbūvēts un paplašināts lielāka patvēruma meklētāju skaita uzņemšanai. Šeit trīs mēnešu laikā veiktas atkārtotas pārbaudes, vai patvēruma meklētājs nerada kādus draudus Latvijai un vai tas pelnījis saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu. Tikmēr patvēruma meklētājs uzturēsies “Muceniekos”, kur viņam citstarp tiks nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministru kabinets (MK) vakar akceptēja Iekšlietu ministrijas darba grupas starpziņojumu par rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Tomēr fakts, ka bēgļu uzņemšana var prasīt 16 miljonus eiro, izraisīja nepatīkamu pārsteigumu pat ministriem.

Plāna būtību darba grupas vadītāja Ilze Pētersone-Godmane “Latvijas Avīzes” lasītājiem jau ieskicēja intervijā pagājušonedēļ. Pirmā sadaļa paredz, ka vispirms Latvijas eksperti sadarbībā ar Grieķijas un Itālijas pārstāvjiem atlasīs bēgļu sarakstu, kas vairāk vai mazāk atbilst vēlamajiem kritērijiem – ģimenes ar bērniem, izglītotas personas, cilvēki ar vismaz vienas starptautiskās valodas zināšanām un tamlīdzīgi. Apmeklējot bēgļu nometnes Grieķijā un Itālijā, Latvijas eksperti bēgļiem sniegs vispārēju informāciju par vietējo specifiku – sociālajām garantijām, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem un sodiem. Ārzemniekus plānots īpaši informēt par to, ka Latvijā aizliegta vardarbība pret sievieti un nav pieļaujami noziedzīgi rituāli vai kropļošana pret bērniem. Tāpat patvēruma meklētājus informēs par Latvijas dabu un klimatu, piemēram, indīgām dabas veltēm, dzīvniekiem un kā sadzīvot ar aukstumu.

Otrā sadaļa noteic, ka pēc konvojēšanas uz Latviju patvēruma meklētājus sākotnēji izmitinās izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kas tiks pārbūvēts un paplašināts lielāka patvēruma meklētāju skaita uzņemšanai. Šeit trīs mēnešu laikā veiktas atkārtotas pārbaudes, vai patvēruma meklētājs nerada kādus draudus Latvijai un vai tas pelnījis saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu. Tikmēr patvēruma meklētājs uzturēsies “Muceniekos”, kur viņam citstarp tiks nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu. Ja kādu iemeslu dēļ lūgums sniegt patvērumu tiks noraidīts, persona varēs labprātīgi izceļot vai arī to piespiedu kārtā izraidīs uz izcelsmes valsti.

Integrācijas sadaļā plāns paredz jau no ierašanās brīža patvēruma meklētājus nodrošināt ar latviešu valodas mācībām un iespēju iesaistīties kādos pagaidu darbos, kas palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Tāpat tiks sagatavots integrācijas plāns, kas ietvers valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, kā arī citus pasākumus. Integrācijas plāna īstenošanai katram bēglim tiks piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors. Tomēr valdība vēl nespēja vienoties par to, kura iestāde būs atbildīga par bēgļu integrāciju. Taču kopumā jautājumi bēgļu iekļaušanās sabiedrībā un darba tirgū būšot Labklājības ministrijas pārziņā.

Reklāma
Reklāma

Taču vislielākās bažas ministriem sagādāja bēgļu uzņemšanai nepieciešamais finansējums. Pēc darba grupas aprēķina 531 bēgļa uzņemšanai būtu nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro. Ilze Pētersone-Godmane gan mierināja, ka liela daļa no tā būs ilgtermiņa ieguldījumi (piemēram, 1,8 miljoni eiro “Mucenieku” paplašināšanai), kas noderēs arī nākotnes patvēruma lūdzēju grupām. Tomēr valdības locekļi vienalga bija šaubīgi, un 20. oktobrī darba grupai uzdots iesniegt valdībā precizētus finansējuma aprēķinus. “Šobrīd daudzās vietās vienkārši ir pieņēmumi,” teica ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Tāpat starpziņojums iezīmēja arī vairākas lietas, kas nav īsti skaidras. Piemēram, saskaņā ar plānu Latvijā ieradušos patvēruma meklētājus varētu arī deportēt uz izcelsmes zemēm. Tomēr nav īsti skaidrs, cik tas varētu izmaksāt un kā to īstenot, ja izcelsmes valstis viņus nevēlēsies pieņemt atpakaļ. “Šis ir viens no jautājumiem, kas tiks ļoti nopietni risināts Eiropas Komisijas līmenī,” informēja Pētersone-Godmane.

Izmaiņas skārušas arī jautājumu par bēgļu veselības aprūpi. Sākotnēji bija paredzēts patvēruma meklētājiem to nodrošināt tikai minimālā līmenī – neatliekamā palīdzība, personu pārbaude pret infekciju slimībām un citām kaitēm. Taču tagad plānots, ka pēc bēgļa statusa saņemšanas paralēli bēgļa pabalstam šīs personas saņems arī valsts apmaksātu veselības apdrošināšanas polisi par 360 eiro.

Arī pabalsta izmaksu varētu skart grozījumi. Sākotnējais plāns paredzēja, ka pēc iekārtošanās darbā bēglim pabalsta izmaksa tiks pārtraukta. Taču ierēdņi nobažījušies, ka šie cilvēki nebūs motivēti strādāt un iekļauties darba tirgū, ja perspektīvā alga tikai nedaudz pārsniedz pabalsta apmēru. Tādēļ piedāvāts noteikt, ka bēgļi pabalstu varēs saņemt visu gadu, pat ja šajā laikā atraduši atalgotu darbu. Taču pabalsta apjoms varētu sarukt. Koalīcija šonedēļ vienojusies, ka to varētu samazināt no pašreizējiem 256 eiro līdz minimālajai pensijai (64 eiro) vai garantētajam minimālajam ienākumam (49 eiro).