Pasaulē
Vēsture

1608. gada 28. janvārī. Dzimis biomehānikas tēvs 16


Ilustrācija no Dž. Borelli “De Motu Animalium”
Ilustrācija no Dž. Borelli “De Motu Animalium”
Ilustrācija no Dž. Borelli “De Motu Animalium”

Pirms 410 gadiem Neapolē kā spāņu karavīra un neapolietes mīlestības auglis piedzima itāļu ārsts, fiziķis un matemātiķis Džovanni Alfonso Borelli (1608 – 1679).

Viņu godina kā biomehānikas zinātnes pamatlicēju, jo ģeniālā Galileo Galileja skolnieks Borelli pirmais pētīja un skaidroja cilvēku un dzīvnieku pārvietošanos no mehānikas viedokļa. Jau pēc zinātnieka nāves 1680. gadā izdeva viņa divsējumu darbu “De Motu Animalium” (“Par dzīvnieku kustībām”). To uzskata par biomehānikas kā zinātnes aizsākumu.

Borelli sprieda, ka arī dzīvs organisms līdzinās mašīnai un tam piemērojamas matemātiskās formulas un mehānikas likumi. Muskuļu, elpošanas, asinsrites darbība bija izskaidrojama no mehānikas skatpunkta. Sirdi viņš salīdzināja ar sūkni, kam ir vārstuļi. Plaušas – ar plēšām. Kauli organismā ir kā sviras, ko kustina muskuļi. Iešana saskaņā ar Borelli mācību ir mērķtiecīga ķermeņa smaguma centra pārvietošana, ko pavada ekstremitāšu darbības līdzsvara noturēšanai. Zinātnieks izstrādāja dzīvo būtņu pārvietošanās veidu jeb lokomociju klasifikāciju un postulēja, ka visa pamatā ir atgrūšanās un pievilkšanās. Uz sauszemes tā ir skriešana, lēkšana, soļošana. Ūdenī – peldēšana. Gaisā – lidošana.

Mūsdienās biomehānika skar ļoti daudzas jomas, īpaši medicīnu. Tajā balstoties, izstrādāti dažādu bioloģisko materiālu aizstājēji – protēžu, mākslīgo asinsvadu, sirds vārstuļu izgatavošanai. Viens no Latvijas biomehānikas celmlaužiem ir akadēmiķis Ivars Knēts.

Saistītie raksti
LA.lv