Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

1625. gada 13. aprīlī

13apr_Mikroskops_2

Pirms 390 gadiem, 1625. gada 13. aprīlī, vācu ārsts, botāniķis un mākslas priekšmetu kolekcionārs Johans Fabers, kurš jau vairāk nekā divdesmit gadus dzīvoja Romā un strādāja Romas pāvesta dienestā Vatikānā, vēstulē kolēģim, dabaszinātniekam un Akvaspartas hercogam Federiko Čezi ieteica, ka jaunā zinātnieka Galileo Galileja izgudrotais aparāts būtu nosaucams par “mikroskopu”.

Vārdu darināja no sengrieķu valodas, apvienojot vārdus “mazs” un “redzēt”. Hercogam iepatikās Fabera priekšlikums. Galilejs darbojās Čezi izveidotajā Linčei akadēmijā Romā. Pats izgudrotājs 1609. gadā, konstruējot pirmo mikroskopu, bija nosaucis to par “očiolino”, tas ir, “mazo aci”. Fabers, gudrojot ko labāku, jauna nosaukuma darināšanā gāja to pašu ceļu, ko dažus gadus iepriekš bija ierādījis grieķu matemātiķis un arī Linčei akadēmijas loceklis Džovanni Demisiani. Demisiani 1611. gadā ieteica, ka Galileja radītais zvaigžņu lūkošanas tālskatis būtu jāsauc par tele­skopu – no sengrieķu vārdiem “tālu” un “redzēt”.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+