1678. gada 14. aprīlī. Dzimis industriālās revolūcijas aizsācējs 0
Pirms 340 gadiem Vudsetonā, Anglijas vidienē, kalēja arodu apguvuša fermera ģimenē piedzima nākamais metālrūpnieks, angļu rūpnieku dinastijas iedibinātājs Abrahams Darbijs (1678 – 1717).
Viņu godina kā vienu no 18. gadsimta industriālās revolūcijas modinātājiem. 19. gadsimta gaitā tā jau aptvēra visu pasauli. Darbijs un viņa kompanjoni ap 1704. gadu Bristolē izveidoja nelielu metalurģisko uzņēmumu, vispirms nodarbojās ar kapara trauku izgatavošanu, bet tad pārgāja uz dzelzslietām.
Viena no novitātēm bija saimniecībā lietoto čuguna podu atliešana smilts formās. Pirms tam tādas lietas parasti atlēja māla formās, taču smiltīs process iznāca mazāk darbietilpīgs, lētāks un ātrāks.
Tādējādi varēja palielināt ražošanas apjomus, savukārt podi sanāca lētāki un kvalitatīvāki. Darbijs pasteidzās metālliešanas metodi smilšu formās patentēt.
Tomēr nesaskaņu dēļ ar partneriem uzņēmējs 1708. gadā atstāja Bristoli un sāka patstāvīgu darbību, paņemot nomā pamestu kausējamo krāsni netālajā Kolbrukdeilas ciemā.
Šeit ap 1709. gadu viņš pirmo reizi metāla kausēšanai domnā sāka izmantot koksa ogles – bezskābekļa apstākļos, augstā temperatūrā karsētas akmeņogles, kuru lietošana procesā ļāva iegūt arī vairāk enerģijas.
Agrāk kausēšanā izmantoja vien kokogles, kam vajadzēja daudz malkas un kas nebija tik energoefektīvas.
Ar koksu domnas varēja veidot augstākas un lielākas, attiecīgi arī iegūtās dzelzs bija vairāk un tā kļuva lētāka, kas “vilka” līdzi metālapstrādes un metalurģijas kā nozares uzplaukumu.
