Krievijas caru izraida no Rīgas

Pirms 320 gadiem pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga rīkojuma Krievijas cara Pētera I “Lielajai sūtniecībai”, kas Rīgā pa ceļam uz Rietumeiropu uzturējās gandrīz divas nedēļas, nācās pamest pilsētu, jo zviedriem radās aizdomas par viesu nodomiem. “Lielajā sūtniecībā” bija ap 250 dižciltīgo, augsta ranga ierēdņu un viņus pavadošo, bet pats 25 gadus vecais cars formāli nemaz to nevadīja, jo ceļoja inkognito kā “Preobraženskas pulka urjadņiks Pjotrs Mihailovs”. Delegācijas nodoms bija meklēt Eiropā diplomātisko atbalstu cīņai pret Turciju, kā arī vervēt speciālistus Krievijas rūpnieciskās un militārās atpalicības mazināšanai. Pēteris I Rīgā piesaistīja zviedru uzmanību ar to, ka centās izzināt nocietinājumu stāvokli, garnizona lielumu un sardžu kārtību. Oficiāli viņa lūgums iepazīties ar cietoksni bija noraidīts. Caru tā saniknoja Dālberga noraidošā attieksme, ka viņš nosauca Rīgu par “nolādētu vietu” un kopā ar delegāciju devās tālāk uz Jelgavu. Niknumu pret Rīgu, kas Pēterī I bija modies šā incidenta dēļ, viņš vēlāk izgāza Lielā Ziemeļu kara laikā, 1709. gada oktobrī aplencot pilsētu un kādu laiku personīgi vadot apšaudi no zviedru pamestās Kobronskansts. Kad izmērdētā pilsēta padevās, cars atkal atmaiga un pēc tam dzīves laikā vēl piecas reizes viesojās Rīgā, pēdējo reizi 1721. gadā. Viņš lielā mērā atstāja spēkā visas pilsētas vēsturiskās privilēģijas.