Pirms 310 gadiem, 1703. gada 16. maijā, Parīzē nomira franču rakstnieks un viens no literāro pasaku žanra pamatlicējiem Šarls Pero.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Pēc viņa palika pasaulslavenās, 1697. gadā publicētās pasakas “Runcis zābakos”, “Pelnrušķīte”, “Sarkangalvīte un vilks” un citas. Pero saviem stāstiem patapināja elementus gan no tautas mutvārdu pasakām, gan arī citu autoru sacerējumiem, visu apstrādājot un piemērojot to laiku literārajai gaumei. Savukārt Pero pasakas nākamajos gadsimtos tikušas pārstrādātas un iedzīvinātas gan literārajos darbos, gan teātrī, baletā un kino.

Mūsdienās par klasiku uzskatītie stāsti sākotnēji gan nebija īsti adresēti bērniem, un 20. gadsimta sākumā pedagogu vidū pat valdīja atšķirīgi viedokļi, vai Pero pasakas drīkst stāstīt vismazākajiem. Tajās taču netrūkstot netaisnības, melu, vardarbības. Vai bērns nenobīsies, ja tam pastāstīs par cilvēkēdāju, kurš pārvēršas pelē un kuru nežēlīgi nokož par pozitīvo varoni tēlots Runcis?