1707. gada 23. maijā. 0

Dzimis dzīvās dabas klasificētājs

Pirms 310 gadiem Roshultas ciemā Dienvidzviedrijā trūcīga luterāņu mācītāja ģimenē piedzima dabaspētnieks Karls Linnejs. Viņa vārds vēsturē palicis, pateicoties Linneja izstrādātajai dzīvo organismu klasifikācijai, kas ar uzlabojumiem pastāv vēl šodien. Linnejs par pamatu ņēma sugu. Vairākas sugas apvienojās ģintīs, tās dzimtās un attiecīgi tālāk kārtās, klasēs, tipos un valstīs. Augu un dzīvnieku valsts organismus zinātnieks iedalīja, vadoties pēc kopējām un atšķirīgām ārējām pazīmēm. Linnejs nebija pirmais dabaspētnieks, kurš centās sistematizēt dzīvās dabas šķietamo haosu cilvēkam izprotamā kārtībā, taču viņa sistēma izrādījās vislabākā. Panākumus guva arī Linneja izstrādātā binārā nomenklatūra konkrētas sugas apzīmēšanai ar diviem vārdiem latīņu valodā vai ar citas valodas latinizētu vārdu palīdzību. Agrāk zinātnieki tam izmantoja garus, aprakstošus un līdz ar to lietošanā neērtus un viegli saputrojamus nosaukumus. Linnejs turpretī noteica, ka pirmajam vārdam jāapzīmē ģints, bet otrajam konkrētā suga. Tā vilka jeb canis lupus starptautiskajā zinātniskajā apritē lietotais vārds nozīmē, ka šis dzīvnieks pieder suņu ģintij (canis). Savukārt lupus ir vilka apzīmējums latīņu valodā. Karla Linneja lekcijas un darbi viņa dzīves laikā bija ļoti pieprasīti, un viņš bija viens no sava laika populārākajiem zinātniekiem. 1757. gadā par nopelniem Linnejs tika iecelts muižnieku kārtā.

Reklāma
Reklāma