Pirms 310 gadiem Monbāras pilsētiņā Francijas Burgundijas provincē augsta ranga ierēdņa ģimenē piedzima franču apgaismības laikmeta dabaszinātnieks Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons. Viņa uzskati par dzīvās dabas spēju attīstīties un mainīties lika pamatus Čārlza Darvina 19. gadsimta evolūcijas teorijai. De Bifons pirmais pārliecināti popularizēja uzskatu, ka pasaule ir krietni vecāka, nekā minēts Bībelē. Pēc tās iznāk, ka pasaule radīta pirms aptuveni 6000 gadiem, bet zinātnieks sprieda, ka Zemes mūža sākums varētu būt meklējams pirms kādiem 75 tūkstošiem gadu (mūsdienās lēš, ka pirms 4,5 miljardiem gadu), savukārt dzīvība radusies pirms 40 tūkstošiem gadu. Aprēķinus de Bifons veica, balstoties pieņēmumā, ka planēta radīšanas brīdī bijusi karsta un tai vispirms vajadzēja atdzist, pirms attīstījās dzīvība. Tāpat kā viņa laikabiedru Karlu Linneju, arī de Bifonu interesēja dzīvās dabas sistematizācija. Linnejs uzskatīja, ka sugas nemainās, taču francūža ieskatā to pazīmes laika gaitā tomēr varēja mainīties, ja mainījās klimatiskie apstākļi, barības avoti un tamlīdzīgi. De Bifons, sākot no 1749. gada, visu mūžu nodarbojās ar dažādu dzīvnieku, augu un minerālu sugu un veidu aprakstīšanu. Savākto viņš apkopoja regulāri izdotajos “Dabas vēstures” sējumos, kādu pavisam iznāca 44.