1709. gada 15. novembrī. Rīgas bombardēšana 0
Pirms 310 gadiem, Lielā Ziemeļu kara laikā sākās Krievijas armijas aplenktās zviedru Rīgas artilērijas bombardēšana. Saskaņā ar leģendu, pirmās trīs lielgaballodes pret pilsētu raidīja pats cars Pēteris I, kurš neieredzēja Rīgu kopš 1697. gada pavasara, kad pa ceļam uz Rietumiem bija iegriezies pilsētā ar tā saukto lielo sūtniecību un uzskatīja, ka ticis neviesmīlīgi uzņemts. Krievu baterijas šāva no pozīcijām Āgenskalnā un Kobronskanstē.
Zviedru Vidzemes galvaspilsētu gan aizstāvēja ap 12 tūkstošu vīru liels garnizons, taču kopumā pilsēta nebija gatava ilgstošam aplenkumam ne pārtikas, ne munīcijas krājumu ziņā. Arī uz palīdzību no Zviedrijas vairs nebija ko cerēt, ņemot vērā, ka vēl tā paša gada 8. jūlijā karaļa Kārļa XII vadītie zviedri cieta smagu sakāvi Poltavas kaujā.
Karalis aizbēga uz Turciju, bet zviedru Baltijas liktenis pēc Poltavas lielā mērā bija izšķirts – tās krišana Krievijas rokās bija vien laika jautājums.
Neskatoties uz nežēlīgajām apšaudēm, badu un slimībām, tostarp mēri, kas īpaši pieņēmās spēkā 1710. gada pavasarī, Rīgai tomēr izdevās noturēties līdz 1710. gada jūnija beigām.
Pilsēta kapitulēja 29. jūnijā, kad no bada un slimībām jau bija nomiruši, pēc dažādiem avotiem, 20 – 60 tūkstoši cilvēku, bet garnizonā bija atlikuši vien 1500 vīri.
