Pirms 260 gadiem, 1756. gada 24. martā, Prūsijas karalis Frīdrihs II izdeva cirkulāru, pavalstniekiem norādot uz “zemes augļa” kartupeļa lietderību, un pavēlēja jau tā paša gada pavasarī sākt “kartupeļa kā ļoti barojoša ēdiena stādīšanu”.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Lasīt citas ziņas

16. gadsimtā Eiropā no Dienvidamerikas ievestais augs līdz tam bija pazīstams kā eksotiska kultūra bagātnieku dārzos un virtuvēs. Kā tādu to 17. gadsimtā audzēja arī Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, tomēr Frīdriha II iniciatīva un tās panākumi drīz vien lika uz kartupeli paskatīties citādi visā Eiropā, tostarp kopš 18. gadsimta arī Latvijas teritorijā. Vācbaltu muižnieki te ātri pārņēma Prūsijas kolēģu pieredzi. Īpaši čakli kartupeļu audzētāji tajā laikā bija Vidzemē – Cēsu apkaimes muižu zemnieki. Kartupelis izplatību guva kā augs, kas glābj no bada, gandrīz nebaidās neražas un nav nobradājams karos, kādi 18. gadsimtā Eiropu postīja ļoti nežēlīgi. To stādījumus nevarēja nodedzināt kā labības laukus.