Pirms 260 gadiem nabadzīga aitu gana ģimenē Skotijas rietumos piedzima par mūsdienīgās ceļubūves tēvu un ceļu gigantu dēvētais arhitekts un inženieris Tomass Telfords (1757 – 1834). Viņa devums ir daudzie ceļi, kanāli, ostu izbūves un tilti, kas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā tapa Skotijā un Anglijā, izraisot pārējās Eiropas apbrīnu. Telfordam pieder šķietami pašsaprotamā ideja, ka ceļa profils jāveido ar “kupri” vidū, lai ūdeņi notecētu grāvjos. Viņš padarīja par vispārpieņemtu normu, ka ceļi būvējami maksimāli taisnā līnijā, dabiskos šķēršļus pārvarot ar inženiertehniskām būvēm, piemēram, tiltiem. Telforda 1826. gadā uzbūvētais iekaramais tilts pār Menaja jūrasšaurumu, savienojot lielo Englsi salu ar Velsas krastu, bija sava laika inženiertehnikas brīnums – tobrīd garākais iekārtais tilts pasaulē. Dzelzs ķēdes noturēja 176 metrus garo iekārto tilta laidumu 30 metru augstumā. Augstums bija nepieciešams, lai apakšā varētu izbraukt burukuģi. Menaja tilts bija eksperimentāls, jo nekad agrāk tik lieliem tiltiem tāds risinājums netika lietots. Telforda autoritāte bija neapstrīdama. Viņu pieaicināja līdzdarboties kuģojamā Jētas kanāla būvē Zviedrijā. 390 km garais ūdensceļš savieno Zviedrijas rietumu un austrumu piekrasti. Tajā pašā laikā inženiera vadībā tapa līdzīgais Kaledonijas kanāls pāri Skotijai. Tā mērķis bija saīsināt preču ceļu no viena Skotijas krasta uz otru, jo citādi bija jāveic garš ceļš apkārt Britānijas ziemeļu galam.