Pirms 250 gadiem Monbeljārā, Francijas austrumos, pilsētas birģermeistara, pēc profesijas ķirurga, ģimenē piedzima fiziķis un pirmais Tērbatas universitātes rektors Georgs Frīdrihs Parrots. 19. gadsimtā Parrotam bija būtiska loma zinātnes attīstībā Igaunijas un Latvijas teritorijā. Strādādams par mājskolotāju Rīgā, viņš aprakstīja pirmo medicīnisko termometru, atklāja osmozes lomu dzīva organisma regulācijā, konstruēja oriģinālu elektriskās strāvas avotu un bija viens no pirmajiem pasaulē, kas eksperimentējis ar tāda veida iekārtām, ka arī veica gaisa analīzes slēgtās telpās. Parrotam pastarpināti bijusi arī svarīga loma 1802. gada Kauguru nemieros, precīzāk – tam, kas sekoja pēc to apspiešanas. Lai arī dumpja dalībnieku bija daudz, cara varas iestādes represēja tikai četrus, turklāt neviens netika sodīts ar nāvi, kas tolaik tādos gadījumos nebūtu neparasti. Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, analizējot dokumentus, noskaidrojis, ka pat tie nemiernieki, kas sākumā aizbēguši, vēlāk turpinājuši dzīvot savās mājās ar visām tiesībām. Par to bija jāpateicas Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Zīversa ģimenes mājskolotājam, tobrīd jau Tērbatas universitātes rektoram Parrotam, kurš bija ne vien labi ieredzēts Vidzemes muižniecības aprindās, bet arī Krievijas cara Aleksandra I draugs. Zinātnieks atbalstīja dzimtbūšanas atcelšanu Baltijas guberņās.